24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Lieldienas Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai Tev ir tāds spēks, lai Tev ir tāda vara,
Likt šūpoties savam mūžam pašā visgaišākajā starā,
Lai skatiens skaidri redz, ja dzīvē gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai nekad Tev netrūkst spēka, visu veikt un izturēt,
Arī tad, kad melnais mākon’s aizsedz gaišās debesis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežā auga eglīte
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.

Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.

Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!
/Džellija A./ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu Tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu Tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Šajā dienā sveicam Tevi,
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs ... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Skujiņām smaržot,
Svecītēm degt.
Svētku priekam
Ikdienu segt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Lai tev jauki, labi klājas
Katru dzīves brītiņu,
Un lai sirdī saglabājas
Tev no manis atmiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsvēžos,
Un sabiedrībā jūtos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu