24. Februārī vārda dienu svin


Diāna
Dina
Dins

Vārda dienu 24. Februārī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Deina, Deinis, Deins, Dēna, Dens, Devins, Diana, Diandra, Dianna, Dīna, Dinis, Dino, Dīns, Diona, Dīva, Divja, Dīvs

Vārdu skaidrojumi.

Diāna - Apbrīnojami viegli satiekas ar partne­riem. Bez sāpēm risina vissarežģītākos jautājumus, viņai ir pārliecība par savas izvēles pareizību, profe­sijā Diāna gūst vērā ņemamus panākumus. Ja kaut ko ļoti grib, tas arī piepildās. Ir apbrīnojami precīza.

Dina - Mērķtiecīga, strādīga, spītīga. Prasīga pret sevi un citiem. Bīstama, ja kļūst nikna. Redz cilvē­kiem cauri un var pateikt kaut ko tādu, kas ievaino kā bārdas nazis. Apveltīta ar reālu parādību uztveri. Taču mokas ar mazvērtības kompleksu. Un brīžiem pieļauj «kapitālas» kļūdas. Dina cenšas sevī apslēpt intīmo kaislību rūgšanu. Viņai ir sarežģīts, pretrunu plosīts raksturs.

Dins - Izsmalcināts, brīvi jūtas sabiedrībā, kaut priekšroku dod vientulībai. Ilgi domā, ar ko saistīt savu personisko dzīvi.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


24. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Igaunijas Republikas neatkarības diena
  • Pelnu diena*
    Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. Daži pētnieki, to starpā arī M. Grīns, rakstījuši, ka Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni.

    Latgalē Pelnu dienā baznīcā svētīja pelnus un bēra baznīcēniem uz galvas sakot: No zemes tu esi ņemts , par zemi paliksi.” Šos svētītos pelnus dod arī uz mājām nest un mājiniekiem bērt uz galvas. Tad galva nesāpēšot, nebūšot galvā blaugznu un arī pērkons nesperšot. Toties citi pelnu kaisīšanu skaidrojuši ar Bībeles sižetu par to, ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams. Domājams, kristīgā tradīcija no pagāniskās pārņēmusi to pelnu kaisīšanas jēgu, kas skar dziedniecību un auglību. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. Piemēram, jaunu ēku - riju kurinot, visus kaktus izkaisīja ar pelniem, lai nespokojas. Apavus pirmoreiz kājās aujot, ieber pelnus un spļauj, lai nenotiktu nelaime.

    Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”.

    Autors: www.liis.lv
  • Matīšī
    Latvieši šo dienu uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība. Matīss- kukaiņu aizbildnis, patrons. Matīsa diena ir pirmā kukaiņu diena, kad praktiski daba vēl nav modusies. Matīšos pamostas vienīgi viendienītes, prusaki, makstenes ar divkāršajiem spārniem, jo daba kaut kur jau sāk rosīties. Februāris ir ziemas mēnesis, taču Matīsa diena jau ievada pavasara kukaiņu dienu virkni: Ģertrūdes diena, Benedikta diena, Māras diena.

24. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1910 - Kārlis Hugo Štruncs (Karl Hugo Strunz, miris 2006) - vācu mineralogs
1954 - Viktors Juščenko (Ющенко Віктор Андрійович) - ukraiņu politiķis
1955 - Alēns Prosts (Alain Prost) - franču autobraucējs
1955 - Stīvs Džobss (Steve Jobs) - ASV uzņēmējs
Rupjie pantiņi (18+) Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi tumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni,
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime - gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ienāca man prātiņā
Ielīst lauvas krātiņā
Vecais lauva nobijās
Izstiepās un nobeidzās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki … Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.

Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!

„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…

/A. Saulietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja ir grūti vajag spēt
Peļķē sēžot gavilēt!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam - ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām - asras lejam.

Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīlai zelta kokle rokā.
Mīlai saules pilna sirds.
Turot viņu ciešā lokā,
Lai tā jūsu dzīvē mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.

Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.

Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.

/Dz. Rinkule—Zemzare/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu