25. Decembrī vārda dienu svin


Stella
Larisa

Vārda dienu 25. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Estella, Zvaigznīte

Vārdu skaidrojumi.

Stella – Liktenis Stellu aplaimo ar spožu veiksmju un tikpat rūgtu nedienu nastu. Stella mirdz, uzliesmo, plūc laurus un var justies arī gaužām vientuļa, taču viņa vienmēr dzird „labo krastu” viļņus. Klusums Stellai dod spēku.

Larisa – Gaumes un fantāzijas apvienojums. Ekstravaganta. Nerimstošas slāpes uzrakt ko jaunu un negaidītu pavada Larisas gaitas. Iemīlas vienmēr no jauna, un doma: „Tā nu gan ir pēdējā liktenīgā mīla!” – galu galā ir gaistoša. Mīlestības lappušu skaits viņas dzīvē var sasniegt Džona Golsvertija sējumu skaitu. Tāpēc Larisai vienmēr ir interesanta ikdiena.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pirmie Ziemassvētki
    Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.

    Ziemsvētki pazīstami visām Eiropas tautām, tā bijis arī pirms kristietības ienākšanas. Latviešu Ziemsvētku tradīcijās kristietības ietekme maz jūtama, bet vietumis tomēr sastopamies ar Bībeles leģendu par Jēzus piedzimšanu.

    Latvijā Ziemsvētkiem ir vairāki nosaukumi: bluķa vakars, ķūķu, koču vakars.

    Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.

    Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
    Ziemsvētku vakaram raksturīga ir arī veļu mielošana. Parasti pēc svētku maltītes netiek novākts galds, lai naktī veļi varētu nākt mieloties. Veļiem mielasts tika nests arī uz riju, šķūni, pirti. Neviens no mājas ļaudīm to nedrīkstēja ēst.

    Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus. Ķekatnieki jāuzņem viesmīlīgi.

    Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

    Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.

    Autors: www.liis.lv

25. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1642 - angļu zinātnieks SERS ĪZAKS ŅŪTONS
1899 - amerikāņu aktieris HAMFRIJS BOGARTS
1926 - rakstnieks ZIGMUNDS SKUJIŅŠ
1931 - amerikāņu rakstnieks un mistiķis KARLOSS KASTAŅEDA
1932 - "MAZAIS" RIČARDS (Little Richard)
1954 - britu dziedātāja ANNIJA LENOKSA
1954 - ROBINS KEMPBELS no UB40
1957 - ŠEINS MAKGOVANS no THE POGUES
1965 - modes māksliniece ŽANETE AUZIŅA
1971 - THE CRANBERRIES ģitārists NOELS HOGANS
Dzimšanas diena Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!
Veselību stipru,gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu, brīnišķīgu omu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es pidzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.

Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.

Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.

Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.

Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.

Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.

Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēl kādu dziesmu spējam
Padziedāt kopā ar vējiem,
Kopā ar lietu un sniegiem,
Par neko lielu, par niekiem,
Reizēm ar smaidu dziedam,
Reizēm caur asarām - ziedam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Raibu mešu, raibu aužu,
Lielās dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu velku mugurā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ja tev dzīvē gadā bēdas
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ar elegantu pietupienu
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu-
Svini savu DZIMŠANAS dienu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunais gads.
Kā zvaigzne mirdz,
Un visu dod,
Ko vēlas sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Mēs jums vēlam lielas laimes
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu