25. Decembrī vārda dienu svin


Stella
Larisa

Vārda dienu 25. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Estella, Zvaigznīte

Vārdu skaidrojumi.

Stella – Liktenis Stellu aplaimo ar spožu veiksmju un tikpat rūgtu nedienu nastu. Stella mirdz, uzliesmo, plūc laurus un var justies arī gaužām vientuļa, taču viņa vienmēr dzird „labo krastu” viļņus. Klusums Stellai dod spēku.

Larisa – Gaumes un fantāzijas apvienojums. Ekstravaganta. Nerimstošas slāpes uzrakt ko jaunu un negaidītu pavada Larisas gaitas. Iemīlas vienmēr no jauna, un doma: „Tā nu gan ir pēdējā liktenīgā mīla!” – galu galā ir gaistoša. Mīlestības lappušu skaits viņas dzīvē var sasniegt Džona Golsvertija sējumu skaitu. Tāpēc Larisai vienmēr ir interesanta ikdiena.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pirmie Ziemassvētki
    Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.

    Ziemsvētki pazīstami visām Eiropas tautām, tā bijis arī pirms kristietības ienākšanas. Latviešu Ziemsvētku tradīcijās kristietības ietekme maz jūtama, bet vietumis tomēr sastopamies ar Bībeles leģendu par Jēzus piedzimšanu.

    Latvijā Ziemsvētkiem ir vairāki nosaukumi: bluķa vakars, ķūķu, koču vakars.

    Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.

    Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
    Ziemsvētku vakaram raksturīga ir arī veļu mielošana. Parasti pēc svētku maltītes netiek novākts galds, lai naktī veļi varētu nākt mieloties. Veļiem mielasts tika nests arī uz riju, šķūni, pirti. Neviens no mājas ļaudīm to nedrīkstēja ēst.

    Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus. Ķekatnieki jāuzņem viesmīlīgi.

    Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

    Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.

    Autors: www.liis.lv

25. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1642 - angļu zinātnieks SERS ĪZAKS ŅŪTONS
1899 - amerikāņu aktieris HAMFRIJS BOGARTS
1926 - rakstnieks ZIGMUNDS SKUJIŅŠ
1931 - amerikāņu rakstnieks un mistiķis KARLOSS KASTAŅEDA
1932 - "MAZAIS" RIČARDS (Little Richard)
1954 - britu dziedātāja ANNIJA LENOKSA
1954 - ROBINS KEMPBELS no UB40
1957 - ŠEINS MAKGOVANS no THE POGUES
1965 - modes māksliniece ŽANETE AUZIŅA
1971 - THE CRANBERRIES ģitārists NOELS HOGANS
Smieklīgie pantiņi Labāk mīli savu ēnu,
Nekā stulbu klases zēnu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Lai kaut kam labam klāt
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
(K.Apškrūma) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ja tev kādreiz grūti klājas,
Sirsniņa no bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīlai zelta kokle rokā.
Mīlai saules pilna sirds.
Turot viņu ciešā lokā,
Lai tā jūsu dzīvē mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Aiz kalniņa dzīvodama
Aiz liela ezeriņa
Skaista bija pilsētiņa
Skaistas bija vietiņas

Uz kalniņa drupas bija
Zem drupami mājiņas
Tālu, tālu dzīvodama
Pilsētiņu mīledama
(Inta Kovolāne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jauna gadā laimi gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rozes Tavā ceļā krīt,
Jo skaistāka Tu kļusi rīt,
Bet šodien Tava dzimumdiena,
Tāpēc nesvini to viena :) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lauz saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzimenīti viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdu.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaisles un jūtu.
Bet manā sirdī esi tikai Tu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tu neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu