25. Decembrī vārda dienu svin


Stella
Larisa

Vārda dienu 25. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Estella, Zvaigznīte

Vārdu skaidrojumi.

Stella – Liktenis Stellu aplaimo ar spožu veiksmju un tikpat rūgtu nedienu nastu. Stella mirdz, uzliesmo, plūc laurus un var justies arī gaužām vientuļa, taču viņa vienmēr dzird „labo krastu” viļņus. Klusums Stellai dod spēku.

Larisa – Gaumes un fantāzijas apvienojums. Ekstravaganta. Nerimstošas slāpes uzrakt ko jaunu un negaidītu pavada Larisas gaitas. Iemīlas vienmēr no jauna, un doma: „Tā nu gan ir pēdējā liktenīgā mīla!” – galu galā ir gaistoša. Mīlestības lappušu skaits viņas dzīvē var sasniegt Džona Golsvertija sējumu skaitu. Tāpēc Larisai vienmēr ir interesanta ikdiena.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Pirmie Ziemassvētki
    Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.

    Ziemsvētki pazīstami visām Eiropas tautām, tā bijis arī pirms kristietības ienākšanas. Latviešu Ziemsvētku tradīcijās kristietības ietekme maz jūtama, bet vietumis tomēr sastopamies ar Bībeles leģendu par Jēzus piedzimšanu.

    Latvijā Ziemsvētkiem ir vairāki nosaukumi: bluķa vakars, ķūķu, koču vakars.

    Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.

    Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
    Ziemsvētku vakaram raksturīga ir arī veļu mielošana. Parasti pēc svētku maltītes netiek novākts galds, lai naktī veļi varētu nākt mieloties. Veļiem mielasts tika nests arī uz riju, šķūni, pirti. Neviens no mājas ļaudīm to nedrīkstēja ēst.

    Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus. Ķekatnieki jāuzņem viesmīlīgi.

    Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

    Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.

    Autors: www.liis.lv

25. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1642 - angļu zinātnieks SERS ĪZAKS ŅŪTONS
1899 - amerikāņu aktieris HAMFRIJS BOGARTS
1926 - rakstnieks ZIGMUNDS SKUJIŅŠ
1931 - amerikāņu rakstnieks un mistiķis KARLOSS KASTAŅEDA
1932 - "MAZAIS" RIČARDS (Little Richard)
1954 - britu dziedātāja ANNIJA LENOKSA
1954 - ROBINS KEMPBELS no UB40
1957 - ŠEINS MAKGOVANS no THE POGUES
1965 - modes māksliniece ŽANETE AUZIŅA
1971 - THE CRANBERRIES ģitārists NOELS HOGANS
Valentīndiena / Mīlestība Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!
Draudzība Draugi pārskrien pāri ielai, atnesot paplāti ar tikko ceptiem raušiem.
Draugi tevi aizved aplūkot jaunpiedzimušos kaķēnus.
Draugi izgriež no avīzēm tev nepieciešamos rakstus.
Draugi atstāj pie sliekšņa ābolu turzas.
Draugi notīra sniegu no piebraucamā ceļa arī tavā pusē.
Draugi pabaro tavu kaķi.
Katrs no draugiem ir pilnīgi neaizstājams.
/Džūdita C. Grānta/
Vārda diena Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Dzimšanas diena Visi vēlē šo un to,
Es to pašu labāko,
Pilnu punci piēdies,
Tortes kastē ievelies!
Rupjie pantiņi (18+) Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība.
Vārda diena Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Lieldienas Lieldieniņas braukšus brauca
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā.
Jāņi / Līgo svētki Līgojam uz ezera,
Jāņa dienas vakarā
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.
Lieldienas Pārvārīta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Jāņi / Līgo svētki Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Jāņi / Līgo svētki Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz
Katrai dienai Neviena mākoņa.
Pa zilu debess pļavu,
Tik saule riet
Un zeltu riekšām sēj.
Varbūt, ka izmainīsies
Šodien dzīve tava,
Tik jānotic,
Ka tu to tomēr spēj.
Ziemassvētki Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Dzimšanas diena Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Lieldienas Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!
Skumjās Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej…
Katrai dienai Lai pie tava loga
Rožu krūmiņš zied,
Un rožu krūmiņā
Zaļa varde dzied.
Vēlējumi Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Ziemassvētki Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Rupjie pantiņi (18+) Salatēvs pa gultu tupus,
meklē Sniegbaltītei pupus.
Paņem binokli un lupu,
Jupis rāvis - nav to pupu!
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!
Ziemassvētki Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Bērniņa piedzimšana Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!
Ziemassvētki Ziemassvētki ir laiks,kad klusa diena nāk,
Kad eglītēs mirdz sveču liesmas,
Kad skan melodija,,Klusā nakts''
Kad virmo valgo skuju smārds.
Laiks,kad darba steigā pierimst rokas,
Kad sejās pavīd priecīgs smaids
Kad lūpas,kas bij rūpēs slēgtas,
Tagad mīļus vēlējumus teic.
Jaunais gads Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.