Vārda dienu 25. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Estella, Zvaigznīte

Vārdu skaidrojumi.

Stella – Liktenis Stellu aplaimo ar spožu veiksmju un tikpat rūgtu nedienu nastu. Stella mirdz, uzliesmo, plūc laurus un var justies arī gaužām vientuļa, taču viņa vienmēr dzird „labo krastu” viļņus. Klusums Stellai dod spēku.

Larisa – Gaumes un fantāzijas apvienojums. Ekstravaganta. Nerimstošas slāpes uzrakt ko jaunu un negaidītu pavada Larisas gaitas. Iemīlas vienmēr no jauna, un doma: „Tā nu gan ir pēdējā liktenīgā mīla!” – galu galā ir gaistoša. Mīlestības lappušu skaits viņas dzīvē var sasniegt Džona Golsvertija sējumu skaitu. Tāpēc Larisai vienmēr ir interesanta ikdiena.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

---

25. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:

• Pirmie Ziemassvētki
  Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu. Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.
  
  Ziemsvētki pazīstami visām Eiropas tautām, tā bijis arī pirms kristietības ienākšanas. Latviešu Ziemsvētku tradīcijās kristietības ietekme maz jūtama, bet vietumis tomēr sastopamies ar Bībeles leģendu par Jēzus piedzimšanu.
  
  Latvijā Ziemsvētkiem ir vairāki nosaukumi: bluķa vakars, ķūķu, koču vakars.
  
  Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.
  
  Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
  Ziemsvētku vakaram raksturīga ir arī veļu mielošana. Parasti pēc svētku maltītes netiek novākts galds, lai naktī veļi varētu nākt mieloties. Veļiem mielasts tika nests arī uz riju, šķūni, pirti. Neviens no mājas ļaudīm to nedrīkstēja ēst.
  
  Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus. Ķekatnieki jāuzņem viesmīlīgi.
  
  Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.
  
  Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.
  
  Autors: www.liis.lv

---

25. Decembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1642 - angļu zinātnieks SERS ĪZAKS ŅŪTONS
1899 - amerikāņu aktieris HAMFRIJS BOGARTS
1926 - rakstnieks ZIGMUNDS SKUJIŅŠ
1931 - amerikāņu rakstnieks un mistiķis KARLOSS KASTAŅEDA
1932 - "MAZAIS" RIČARDS (Little Richard)
1954 - britu dziedātāja ANNIJA LENOKSA
1954 - ROBINS KEMPBELS no UB40
1957 - ŠEINS MAKGOVANS no THE POGUES
1965 - modes māksliniece ŽANETE AUZIŅA
1971 - THE CRANBERRIES ģitārists NOELS HOGANS