Vārda dienu 24. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ieviņa, Odums
Ieva – Pirmais tips. Pašaizliedzīga, sirsnīga. Visu vai neko – tāda ir Ievas devīze! Par lielāko dārgumu uzskata savu vīru un tam kalpo visu mūžu. Piemiedz acis, ja dārgumiņš paslīd aiz citu skaistā dzimuma siluetiem. Ieva vienmēr ir laimīga labu draugu pulkā. Otrais tips. Sarežģīts raksturs, var būt noslēgta un kašķīga, bet sevi nekad neaizmirsīs. Mākslu savaldīties Ievai grūti apgūt. Trešais tips. Intelektuāli gracioza savā domāšanā. Spēj piedot un aizmirst ļauno. Apveltīta ar lielisku gaumi un mākslinieciskām tieksmēm. Mīl komfortu, ceļojumus un visu skaisto. Estēte un gardēde kultūras vērtību izpratnē. Būtībā Ieva ir viens no skaistākajiem un arī visgrūtāk atšifrējamajiem vārdiem. Kā nekā pirmā sieviete pasaulē!
Vārdu skaidrojumi.
Ādams – Lēnprātīgs un nosvērts, tikai reizēm gan atceras Ēdenes dārza metamorfozes, kad intrigante čūska deva sliktu padomu. Sabiedrībā jūtas itin labi un mierīgi veic sarežģītus uzdevumus. Nervozitāti šim kungam nevar pārmest.Ieva – Pirmais tips. Pašaizliedzīga, sirsnīga. Visu vai neko – tāda ir Ievas devīze! Par lielāko dārgumu uzskata savu vīru un tam kalpo visu mūžu. Piemiedz acis, ja dārgumiņš paslīd aiz citu skaistā dzimuma siluetiem. Ieva vienmēr ir laimīga labu draugu pulkā. Otrais tips. Sarežģīts raksturs, var būt noslēgta un kašķīga, bet sevi nekad neaizmirsīs. Mākslu savaldīties Ievai grūti apgūt. Trešais tips. Intelektuāli gracioza savā domāšanā. Spēj piedot un aizmirst ļauno. Apveltīta ar lielisku gaumi un mākslinieciskām tieksmēm. Mīl komfortu, ceļojumus un visu skaisto. Estēte un gardēde kultūras vērtību izpratnē. Būtībā Ieva ir viens no skaistākajiem un arī visgrūtāk atšifrējamajiem vārdiem. Kā nekā pirmā sieviete pasaulē!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Ziemassvētku vakars
Ziemassvētki
Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Rupjie pantiņi (18+)
Jānis atlūzis pie pirts-
Salauzta ir viņa sirds.
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā!
Salauzta ir viņa sirds.
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā!
Kāzas un kāzu jubilejas
Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.
Mātes diena
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Lieldienas
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Vārda diena
Vārdadienu viegli svinēt,
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!
Jaunais gads
Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Skumjās
Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!
Mātes diena
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Lieldienas
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Ziemassvētki
Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Ziemassvētki
Ziemassvētku vecīti,
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!
Iededz gaišo svecīti,
Un par skiasto pantiņu,
Dod man vienu mantiņu!
Rupjie pantiņi (18+)
Vectēv izbeidz pieri raukt,
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.
Vārda diena
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.
Ziemassvētki
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Dzimšanas diena
Karogu sārtu kā magones sirds,
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz.
Pasaulē raugies un pasaulei tici,
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ziemassvētki
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
Kāzas un kāzu jubilejas
Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/