Vārda dienu 24. Decembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ieviņa, Odums
Ieva – Pirmais tips. Pašaizliedzīga, sirsnīga. Visu vai neko – tāda ir Ievas devīze! Par lielāko dārgumu uzskata savu vīru un tam kalpo visu mūžu. Piemiedz acis, ja dārgumiņš paslīd aiz citu skaistā dzimuma siluetiem. Ieva vienmēr ir laimīga labu draugu pulkā. Otrais tips. Sarežģīts raksturs, var būt noslēgta un kašķīga, bet sevi nekad neaizmirsīs. Mākslu savaldīties Ievai grūti apgūt. Trešais tips. Intelektuāli gracioza savā domāšanā. Spēj piedot un aizmirst ļauno. Apveltīta ar lielisku gaumi un mākslinieciskām tieksmēm. Mīl komfortu, ceļojumus un visu skaisto. Estēte un gardēde kultūras vērtību izpratnē. Būtībā Ieva ir viens no skaistākajiem un arī visgrūtāk atšifrējamajiem vārdiem. Kā nekā pirmā sieviete pasaulē!
Vārdu skaidrojumi.
Ādams – Lēnprātīgs un nosvērts, tikai reizēm gan atceras Ēdenes dārza metamorfozes, kad intrigante čūska deva sliktu padomu. Sabiedrībā jūtas itin labi un mierīgi veic sarežģītus uzdevumus. Nervozitāti šim kungam nevar pārmest.Ieva – Pirmais tips. Pašaizliedzīga, sirsnīga. Visu vai neko – tāda ir Ievas devīze! Par lielāko dārgumu uzskata savu vīru un tam kalpo visu mūžu. Piemiedz acis, ja dārgumiņš paslīd aiz citu skaistā dzimuma siluetiem. Ieva vienmēr ir laimīga labu draugu pulkā. Otrais tips. Sarežģīts raksturs, var būt noslēgta un kašķīga, bet sevi nekad neaizmirsīs. Mākslu savaldīties Ievai grūti apgūt. Trešais tips. Intelektuāli gracioza savā domāšanā. Spēj piedot un aizmirst ļauno. Apveltīta ar lielisku gaumi un mākslinieciskām tieksmēm. Mīl komfortu, ceļojumus un visu skaisto. Estēte un gardēde kultūras vērtību izpratnē. Būtībā Ieva ir viens no skaistākajiem un arī visgrūtāk atšifrējamajiem vārdiem. Kā nekā pirmā sieviete pasaulē!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Decembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Ziemassvētku vakars
Dzimšanas diena
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Ziemassvētki
Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs!
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs!
Smieklīgie pantiņi
Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!
Jāņi / Līgo svētki
Lai līgo lepnā dziesma,
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina
Mātes diena
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Ziemassvētki
Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt...
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt...
Valentīndiena / Mīlestība
Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib - zalgo - vizmo - mirdz...
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/
Ziemassvētki
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Rupjie pantiņi (18+)
Man pie Tevis patīk viss kas,
Mati, pupi arī ciskas.
Vai Tu smejies vai Tu pirdi,
Tas man nekustina sirdi.
Mati, pupi arī ciskas.
Vai Tu smejies vai Tu pirdi,
Tas man nekustina sirdi.
Lieldienas
Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Draudzība
Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt!
Un skaistas atmiņas sev gūt!
Vēl skaistāk - mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugam būt!
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Kāzas un kāzu jubilejas
Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Vārda diena
Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Dzimšanas diena
Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt!
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt!