23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Dzimšanas diena Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Iededz sveci zaļā egles zarā,
Jaunam gadam droši pretī ej.
Atceries ir tava vara,
Lai tu tajā smaidi, ceri, smej. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pa nakti kamēr balējies.
Pie tavas eglītes salatētis zogas.
Un kārtīgi, kārtīgi iekārtojies,
Noliek tev savas dāvanas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zirgi zviedz un govis mauj
Ganiņš priecīgs plaukstā rauj
Strauji "beidzot" kāja slīd
Puika slapjā zālē krīt,
Māsa vēl ar dēļa malu
Ierauj šim pa pimpja galu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Klusē pie debesīm zvaigznes,
Āres mirgo kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Par naudu var iegūt tik maz,
Jo labākās lietas nepārdodas.
Zvaigznes, jūra, saulrieta sārts,
Prieka asara acīs, labs vārds,
Mīļa cilvēka tuvums, pieskāriens kāds -
Lai nepaiet garām guvums šāds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas acis skumju pilnas
Raugās tālā nākotnē
Tikai vilšanās un bēdas
Ir aiz manis pagātnē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Zālišu paciņa veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci....... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mēs aiziesim kā tālē,
Kā putni pasaulē,
Bet mūžam zaļā zālē
Būs kādas pēdas vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Brīnumiem rozes zied,
Brīnumiem magonīts,
Par brīnumu es izaugu
skaista meita māmiņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.

Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto...

Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi...

/J. Osmanis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.

/I. Gaile/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu