23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Ziemassvētki Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Pa zaļiem vārtiem ar vasaras puķēm
Un spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,
Nāk jaunība tava ar rasas veltēm
Un dimantus nober: Ņem, salasi sev!
/V.Mežnora/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris 1. septembris jau klāt
skolu nu jau vajag sākt.
biedēt učeni aiz stūra,
pasēdēt pie direktora Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kad kliņģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā mazs pūpolzariņš,
Kā mazs saules stariņš,
Mirdzi saviem vecākiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi
Ziemassvētki nāk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunajā gadā piepildās tas,
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Rasas skaidra pērle
Saulei lecot mirdz.
Tāda, lai tev vienmēr
Būtu skaidra sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai dziesmas satricina ari,
Lai gaišs tev mūžs līdz saule riet.
Bet visām dienu aizām pāri,
Lai kupla tava laime zied,
Kā ābeļdārzs, kam tūkstoš ziedos
Reiz rudens zelta balvu iedos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu