23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Jaunais gads Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Lielā dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt-
Dzīvo dzīvi zili,zaļi
Kamēr biksēm noplīst gali! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kamēr Tev sirds ir saule,
Tu nebūsi dzīvē lieks.
Kamēr vien Tevī ir saule,
Mūžš Tevi nesalieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”

/Valdis Keris/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev dzīvē palīdz velni.
Divi balti, divi melni.
Lai Tev dzīvē palīdz dievi.
Divi resni, divi tievi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sanācieti, Jāņa bērni, Līgo, Līgo,
Te ir laba līgošana, Līgo,
Te ziedēja dāboliņis, Līgo, Līgo,
Deviņāmi lapiņāmi, Līgo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ik katru stundu un mirkli
Lai sasilda sirdi
Ne vārdi, ne ziedi,
Bet mīļoto cilvēku sirdis -
Viņu dāvātais maigums un smaids! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Starp dzīvības svaigznēm daudzām,
Nu arī tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kad es biju maziņš skauts
Gaidīju no dzīves daudz
Mežā gāju patrulēt
Sēnes ēst un onanēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu