23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Valentīndiena / Mīlestība Necenties par agru mīlēt,
Necenties mīļotā kļūt.
Jo tikai iegūsi sāpes
Un nespēsi laimīga būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Glabā savu sirsniņu,
Tā kā baltu tauriņu.
Naļauj viņu notraipīt,
Dzīves dubļos samīdīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šajā mirklī - brīdi stāt!
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sisties pisties tas nav grēks,
Tas it mīlestības spēks,
Bet tā bērna dzemdēšana,
Tīrā pīzdas bendēšana! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.

/I. Gaile/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir labi tad, ja kāds tev klusi saka -
Draugs, neskumsti, tev blakus esmu es.
Tad vieglāk ejama ir katra taka
Un katra diena jaunu prieku nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai priekam pieder Jaunais gads,
Lai smaidam atplaukst acu skats,
Jo smaidot sirdī pazūd viss
Tas tumšākais, kas palicis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ne akmenim ,ne kokam
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ak tas salatētis,
Pilnu maisu dāvanu
Atnesis un nolicis,
Katram sirdī salicis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Audzi, audzi Tu ,piusīti,
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šai Ziemassvētku naktī,
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nu jau ir par vēlu skriet pakaļ,
Nu jau ir par vēlu Tev kaut ko teikt
Nu jau ir par vēlu Tev atzīties
Nu jau ir par vēlu, jo Tu aizej… Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Trīs sīkas asins lāses,
Trīs no pašas sirds
Trīs sīki, mīļi vārdi
Tevi mīlu es... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga

(O. Vācietis)
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien atkal gads tev galā,
Ilgu un cerību tev vēl ir daudz,
Vēlu nepalikt ceļa malā,
Vēlu laimi tev ļoti daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu