23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
1. septembris Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tev kalnu augstās smailes
Tev jūras plašums māj
Ne mirkli nepagursti
Ne mirkli neapstāj Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Sivēnu - ar lielu ausi,
Pīrāgu un rudzu rausi,
Veselību, laimi prieku;
Mūžu - garu, latu - lieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.

(E.Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Jūs mīl un lai Jums ir ko mīlēt,
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas

šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.

/I. Gaile/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai tev zirga veselība
Oda dūša, izturība
Mušas lai tev mieru liek
Dundurs mūžam neaiztiek. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā rasa lāsi
Ik rītu no jauna rast,
Prieku ikdienas ritmā
Nosargāt prast! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Vecais gads aiziet
Ar sāpēm un bēdām,
Un Jaunais lai atnāk
Ar laimi pa pēdām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Neteic man, ka skaisti vārdi lieki,
Nāc, lai vieglāk visās kraujās kāpt,
Iesim tā, lai dalīti ir prieki,
Un, lai sāpes abiem vienlīdz sāp. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Maz enģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai mīlestība apkart valda,
Un nedienas ar bultām skalda! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu