23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ja tev kādreiz slikta oma,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakars vēls,
Acīs pamodās tavs tēls.
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena savos gados tu vari atļauties-
iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.

(E.Zālīte) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim,
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.

/I. Gaile/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Dārzā jaunkundze ar smaidu
Pārdod triperu un aidu.
Muļķa puisis pretī smaida,
Nezina, kas to vēl gaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visi ziedi šodien vīst,
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Tik gaišs nav bijis nekad,
pat debess pamale skan.
Tagad tev pasaule atdod
To, ko tu devi man.
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri .....! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu