23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Katrai dienai Ķegums ražo elektrību
Divas sirdis mīlestību
Mīlestība ir kā laka
Kamēr karsta līp kā traka Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietika katru dienu
Visā mūža gājumiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Paskaties augšā - naksnīgajās debesīs.
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt.
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā neķer mušas,
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos,
pārslu puteņos,
Tur kur slejas kupenas
tur zvani iešķindas.

Zvani skan,zvani skan
Ziemassvētki brauc,
Dāvanas būs tev un man
Visi bērni sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tur Ziemassvētku roze
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki … Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu egli nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.

Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti viņas
Kā saulītē visapkārt tiek!

„Pie taviem šūpuļiem stāvu” —
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga dzied…

/A. Saulietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vēlu tev laimi,
Bet nevaru dot.
Centies to pati
Sev iemantot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām,
Ziemā viņai grūti gāja
Salatētis viņu jāja! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tik draudzība dzivē
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Kā rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi, puķu vāzi,
Un lielu, lielu šņabja glāzi.
Priekos traki piedzerties
Un uz poda aizsnausties.
Tādā omā pamosties,
Lai var atkal piedzerties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu