23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Vārda diena Ir katrs dzimis savā dienā!
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram ir savs vārdiņš dots:
Lai šodien slava tam un gods!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Jaunam kļūt,tas nozīmē ko jaunu
Allaž sevī rast un citos gūt,
Un ja tā,tad gadus neņem ļaunā-
Vecums palīdz mūžam jaunam būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jums palīdz visi velni,
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No Tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai No mākoņa balti pūkainā vai draudīgi dārdošā
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Katru rītu sagaidīt ar prieku,
Katru vakaru - ar gandarījumu,
Būt drošam par rītdienu,
Bet veselam un laimīgam katru dienu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ak, gadus neskaiti,
Tik pavasarus vien,
Kas tā kā putni
Tava mūža kokā skrien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu