23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Valentīndiena / Mīlestība Zinu karstas naktis, kas dvēseli saņem,
Debess zvaigznēm līdzi līdz rītausmai kvēl.
Tādas rokas zinu, kas mani var paņemt,
Bet, kas visu mūžu var paturēt - nē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārdadienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kā baltas sniega pārslas
Uz egļu zariem krīt,
Tā Jaunā gada dienas
Lai visas gaišas rit! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu man nozīmē visu,
Visu kas man bijis un būs,
Es tevi nedotu nevienam,
Nevienam kas tev tuvs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Tu man jautā ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Starp dzīvības svaigznēm daudzām,
Nu arī tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem,
Vecāku mīlošā sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!

Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...

/J. Osmanis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pie bērnības ezera krasta
Tava laiviņa piesieta,
Braucot pa dzīves ūdeņiem plašiem,
Tev novēlu laimīgai(am) būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Izdzer alu. Izdzer sausu,
Sasit neseeju un kausu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Tāds mazliet kluss un miegā apvārtīts
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts...
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs tev kūka skābā gurķa vietā.. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena To laimi ko tu meklē,
To savā sirdī rod
To sirdi ko tu mīli,
To citam neatdod. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.

/Velta Toma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pagājuši trīs treknie gadi.
kad ciemos bij gaidīti draugi un radi-
nu nāk Jaunais- liesais gads,
kuram līdzi velkās bads.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi No rasas izaug saule,
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Pisties tas nav grēks,
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu