23. Aprīlī vārda dienu svin


Jurģis
Juris
Georgs

Vārda dienu 23. Aprīlī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Džordžs, Georgijs, Irži, Ježijs, Jirgens, Jorgens, Jurands, Juranta, Jureks, Jureta, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs

Vārdu skaidrojumi.

Juris - Pirmais tips. Intelektuālis, stingrs, mazliet vientuļš, tomēr apsēstības un zinātkāres pilns. Filo­zofs un matemātisku formulu risinātājs. Konstruktī­vais prāts saplūst ar emocionālu spriedzi, elastīgumu, pārgalvīgu azartu. Spriedumos viņš ir kategorisks, pat nežēlīgs. Godkāres velns snauž šajā Jurī. Otrais tips. Iet caur dzīvi vieglā ritmā, nekur neap­dauzīdamies, svēti tic prieka kultam. Drošs un brīvs sabiedrībā. Skumjas neaptumšo ilgi viņa dvēseles trajektoriju. Nav mokošā duālisma starp pienākumu un tīkamo. Trešais tips. Nosvērts, sportisks, vīrišķīgi noslēgts. Šis Juris stāv uz stipra reālās dzīves pamata. Viņš ir uzticīgs savai ģimenei, mīl mājas atmosfēru. Ceturtais tips. Precīzais grāmatvedis, kuram neviens skaitlis nepaies secen, kurš katru palagu noliks savā vietā, kurš nekad nenokavēs nevienu darba stundu. Uz šiem Juriem balstās kantori, firmas, iestādes un departamenti. Viņi zina santīma un lata vērtību. Tie nešķiežas ar naudu un ir diezgan vientuļi. Kaut iz­palīdzīgi un atmaigst skaistu sieviešu barā.

Jurģis - Pirmais tips. Sarežģītāks cilvēks nekā Juris. Jo liktenis pret to ir nelabvēlīgāks. Agrāk zem­nieks Jurģu dienā mainīja dzīvesvietu un saimnieku, šodien Jurģis ir asi nostājies pret korupciju, tāpēc atrisinājumu meklē vai nu alkoholā, vai negatīvu lā­diņu noraidīšanā. Otrais tips. Strādīgs, pedantisks, prot mērīt un apsvērt.

Georgs - Ekspresīvs un uzlādēts, nav bruņojies ar pacietību. Dzīvē viņam rodas grandiozi konflikti. Labi pin intrigas, māk sev izkaulēt labumu, ir gādīgs, diezgan traks uz sievietēm...

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


23. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

  • Jurģi (Ūsiņi)
    Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Šī leģenda tiek datēta ar 12.gadsimtu, un tā ir atstājusi pēdas arī latviešu tradīcijās un uzskatos.

    Ūsiņš - viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām -, dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu.
    Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

    Jurģa dienā izbeidzas nomas līguma termiņš, un tādējādi šo dienu uzskata par aizgājēju - atnācēju dienu. Dzīves vietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta, bet tā pieder pie jaunāko laiku tradīcijām - ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.

    Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā.
    Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
    Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.

    Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

    Autors: www.liis.lv
  • Kristus Augšāmcelšanās svētki
    Pareizticīgo svētki.
  • Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Kāzas un kāzu jubilejas Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzinieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūri brendavīns.
Tur sanācaciema puiši
Ik vakarus nodzērās.
-Dzerat, puiši, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet!
Ja jūs labi maksāsat,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Es jūs mīļi pavadīšu,
Līdz viņam kalniņām,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisīta
Uz divām cintiņām,
Priedīt klāju, eglīt sedzu,
Paeglīti pagalvī.
Sēd zemē, dod mutītes,
Bāz rociņu azotē!
Tā nekāda kauna lieta,-
Jaunu ļaužu mīlestība. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
/L.Ikere/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Mana mīļā, dārgā labā,
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.

Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.

Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nebēdz no sāpēm,
Bet cīnies ar tām,
Tad dzīve būs bagāta
Ar uzvarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Skaisti tie ziedi,
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Vai, vai, Jāniti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā lielu prieku
Dabūt dāvanā kaut nieku
Lai tik sirdī dzīvesprieks
Un viss pārējais būs nieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

(Paulīne Bārda) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien tava laimes diena,
Visām pāri mirdz.
Šodien tevi vienu,
Apsveicu no sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik dzīve netaisnīga liekas,
Ka mums tik plašus ceļus dod,
Jo tiem kam būtu jāsatiekas,
Viens otru tajos neatrod! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piespiest pie rūtim lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.
Atspīd Vistumšākais kakts.
Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-
Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un tā pulkstentiņš šķind...
Ledus izkusis karstajā dvašā,
Sirds vēl kā neticotmin,
Kas gan tā veļas,
Un dzirksteles šķeļas,
Un pakavi sniegu jauc...

/Olga Lisovska/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu