Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!
Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
Pūpolu svētdienā,saulītes staros,
Pūpolu kokā sēž pūpoli baros.
Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz,
Lai šajā dienā Tev priecīga sirds!
Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Lai nākdama,kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas!
Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts.
Zaķītis Mīļš, zaķītis, labs,
Zaķītis ir tik kluss kā kaps,
Zaķītis sēž un cītīgi domā,
Ko likt savā lielajā somā!
Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama -
Es arī esmu ēdama!
Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Sniga sniegi putināja
zaķīts kalna galiņā.
Lieldieniņas šurpu brauca
raibas olas groziņā.
Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas!