Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi!
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku!
Cik skaisti ir ūdeņi,
Un ūdens kritumi!
Cik skaista ir draudzība,
Kas paliek mūžīga!!!
Pūš vēji salti,
Un manāms nav nekas,
Guļ sniega kalni balti,
Dzeļ ziemas mēness ass,
Krīt sniegs kā pelnu putekļi,
Un brienot kājas gurst,
Vējš nikns pretī lēkšo,
Bet jāiztur ir mums
Ne vien tad, kad sirds lūzt sāpēs,
Vajag kādu, kas glāstīs un skaus.
Reizēm,kad cilvēks grib klusēt,
Līdzās ir vajadzīgs draugs.
Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies
Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!
Draudzība ir zelta stīga
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Ja gribi nokļūt kalna galā,
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt!
Viens vienīgs zieds
Tik skaists un krāšņš,
Viens vienīgs draugs,
Tik mīļš un dārgs!
Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Par draugu nesauc kuru katru,
Ar šo vārdu nesvaidies,
Jo katram DRAUGS ir tikai viens,
Kurš sapratīs un palīdzēs.
Lai rozes zem tava lodziņa zied,
Un putniņi uz palodzes dzied.
Jo tu man esi visdārgākais,
Visvērtīgākais un mīļākais.
Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Es nezinu ko sirds man vēlas,
Tik zinu to, ka grib tā gūt.
Šo debesi, šo tāli zilo,
Varbūt ar tevi kopā būt!
Ej dzīvē ar smaidu,
Jo smaids uzvar naidu.
Smejies vai raudi,
Vienmēr būsim draugi!
Pirmie kopīgi sagaidītie saules rieti,
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti.
Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev.
Labu vārdu katru dienu
Pasacīt kaut tikai vienu!
Labu darbu katru dienu
Padarīt kaut tikai vienu!
Lai tev ir draugi sirsnīgi un mīļi,
Kurus varbūt tu pat neapjaut.
Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi
Kas smejas ar tevi, ar tevi raud.
Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi- vairs nesasiesi.
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi.
Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Ar ticību brīnumam pasaulē raugies,
Kaut zini - varbūt vispār tā nav.
Bet vai tad brīnums nav dzīve un draugi,
Kas allaž par tevi nomodā stāv?
Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa,
To nevar ne nopirkt, ne pārdot,
Bet var saņemt par velti -
Bezgala daudz vai nemaz...
Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija...
Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Nepaej garām, ja kādreiz man skumjas ir sejā,
Draugs jau ir tas, kas vissmagākā brīdi mums klāt,
Gadās visstiprākam sastapties dzīvē ar sāpēm,
Gadās visdrošākam neziņu lielceļā stāt.
Būt laimīgam izdodas reti,
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Tos brīžus, kad mums jautri gājis,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedod.
Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.