1. Februārī vārda dienu svin


Brigita
Indra
Indris
Indars

Vārdu skaidrojumi.

Indra - Pirmais tips. Fascinējoša būtne. Viss, ko Indra dara, ir darīts ar simtprocentīgu atdevi, neno­virzoties no mērķa. Viņa nomierina, uzbrūk, glāsta, ar plašu vērienu kārto darba un mājas dzīves jautāju­mus. Indrai piemīt skaidrs saprāts, stingra apņēmī­ba, tieksme pēc neparastā. Spuraini izturēsies pret tiem, kuri necienīs spēka triumfu. Otrais tips. Mazliet rezignētāka būtne, kura var pat ap­raudāties, ja kas neizdodas. Taču arī šī Indra neizrāda gurdumu vai apātiju. Viņai nepieciešams vairāk paļā­vības un atbalsta. Tāpēc Indra baidās no agresivitātes.

Indris - Mīl deklamēt, it kā dzīve visos tās reibi­nošajos pagriezienos būtu komēdija. Var būt arī skep­tiķis pēc pirmās neveiksmes ar sievieti. Taču zināms romantisms vijas ap Indra vārdu.

Brigita - Pirmais tips. Viņai raksturīga cenša­nās pēc iespējas sekmīgāk veidot ģimeni; ar roman­tisku noslieci Brigita labprāt brīvos brīžus vada māk­slas sfērās, neprasot par to pat mantisku labumu. Otrais tips. Lepna, valdonīga, kaprīza būtne, kas ne­cieš konkurenci un ļoti alkst greznības. Varbūt šai Brigitai dzīve atmet ari pa godkārības druskai. Taču vecumā viņa kļūst morāliste. Brigita var paveikt visu un nekad nelūst.

Indars - Nolien kaktiņā, līdz norimst dzīves vēt­ras. Meklē patvērumu četrās sienās. Klusie ūdeņi ir dziļi. Pie tādiem pieder Indars.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


1. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Nikaragvas gaisa spēku diena
  • Imbolc (Irija)
    Pirmā pavasara diena pēc īru kalendāra.

1. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1900. – Žanis Lipke, ebreju glābējs Latvijā (miris 1987.)
1901. – Klārks Geibls (Clark Gable), ASV aktieris (miris 1960.)
1902. – Lengstons Hjūzs (Langston Hughes), ASV rakstnieks (miris 1967.)
Jāņi / Līgo svētki Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.
Ziemassvētki nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ!
Vēlējumi Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē.
Smieklīgie pantiņi Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Vārda diena Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.
Ziemassvētki Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs.

Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.

Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.

Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt.
Vēlējumi Lai vienmēr ir kas gaida,
Kas mīļi pretī smaida,
Kas pažēlo un piedod,
Un drauga roku iedod!
Ziemassvētki Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

/J. Jaunsudrabiņš/
Vēlējumi Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts.
Dzimšanas diena Lai tavs dzīves putniņš
Rit kā dzīves kamoliņš.
Priecīgi, bez kādām bēdām,
Tā kā dzidris avotiņš
Rupjie pantiņi (18+) Dziļā mežā pašā vidū
Rūķis Ziemassvētkus svin,
Sniegbaltīte pušķo čožu,
Salavecis daiktu trin.
Jāņi / Līgo svētki Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Smieklīgie pantiņi Tas ,kas citiem saka ,
Tam uz meles kaka.
Zila,zala,sarkana,
Ta ir tava pakala.
Valentīndiena / Mīlestība Vārdus tos, kas nozīmē tik dauz,
Šajos svētkos gribu tev teikt -
Mīla ir vis skaistākais,
Vislabākais kas vien var būt,
Tapēc nepazaudē to
šajā valentīndienā.
Vārda diena Savu Vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Lieldienas Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas.
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Ziemassvētki Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Kāzas un kāzu jubilejas Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Kāzas un kāzu jubilejas Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot.
Vēlējumi Lai saule mūžam spīdētu
Un laimes dienas vīdētu,
Lai piepildās viss, ko kāro sirds,
Un pat ja tā būtu zvaigzne,
Kas debesīs mirdz.
Rupjie pantiņi (18+) Sniegi un raķetes jaucas pa gaisu,
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Lieldienas Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Jāņi / Līgo svētki Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Dzimšanas diena Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!