1. Februārī vārda dienu svin


Brigita
Indra
Indris
Indars

Vārdu skaidrojumi.

Indra - Pirmais tips. Fascinējoša būtne. Viss, ko Indra dara, ir darīts ar simtprocentīgu atdevi, neno­virzoties no mērķa. Viņa nomierina, uzbrūk, glāsta, ar plašu vērienu kārto darba un mājas dzīves jautāju­mus. Indrai piemīt skaidrs saprāts, stingra apņēmī­ba, tieksme pēc neparastā. Spuraini izturēsies pret tiem, kuri necienīs spēka triumfu. Otrais tips. Mazliet rezignētāka būtne, kura var pat ap­raudāties, ja kas neizdodas. Taču arī šī Indra neizrāda gurdumu vai apātiju. Viņai nepieciešams vairāk paļā­vības un atbalsta. Tāpēc Indra baidās no agresivitātes.

Indris - Mīl deklamēt, it kā dzīve visos tās reibi­nošajos pagriezienos būtu komēdija. Var būt arī skep­tiķis pēc pirmās neveiksmes ar sievieti. Taču zināms romantisms vijas ap Indra vārdu.

Brigita - Pirmais tips. Viņai raksturīga cenša­nās pēc iespējas sekmīgāk veidot ģimeni; ar roman­tisku noslieci Brigita labprāt brīvos brīžus vada māk­slas sfērās, neprasot par to pat mantisku labumu. Otrais tips. Lepna, valdonīga, kaprīza būtne, kas ne­cieš konkurenci un ļoti alkst greznības. Varbūt šai Brigitai dzīve atmet ari pa godkārības druskai. Taču vecumā viņa kļūst morāliste. Brigita var paveikt visu un nekad nelūst.

Indars - Nolien kaktiņā, līdz norimst dzīves vēt­ras. Meklē patvērumu četrās sienās. Klusie ūdeņi ir dziļi. Pie tādiem pieder Indars.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


1. Februārī pasaules un Latvijas svētki:

  • Nikaragvas gaisa spēku diena
  • Imbolc (Irija)
    Pirmā pavasara diena pēc īru kalendāra.

1. Februārī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1900. – Žanis Lipke, ebreju glābējs Latvijā (miris 1987.)
1901. – Klārks Geibls (Clark Gable), ASV aktieris (miris 1960.)
1902. – Lengstons Hjūzs (Langston Hughes), ASV rakstnieks (miris 1967.)
Ziemassvētki Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Vēlējumi Lai laimes māte Jūs palutina,
Un prieka vectētiņš pakutina,
Lai smaidu feja ko uzdāvina,
Un veiksmes vērdiņš lai aizkustina,
Lai mīlas amors Jūs apdullina,
Un dabas māte lai atdzīvina,
Lai veselības gariņš Jūs uzmundrina,
Un mājas gariņš lai nomierina.
Lai Dieviņš sargā no debesīm,
Un cilvēki saprot uz zemes!
Vēlējumi Kā rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa.
Rupjie pantiņi (18+) Pisas visas istabās
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles...
Ziemassvētki Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.
Jaunais gads Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!
Skumjās Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Jāņi / Līgo svētki Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Lieldienas Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.
Lieldienas Zaķītis Mīļš, zaķītis, labs,
Zaķītis ir tik kluss kā kaps,
Zaķītis sēž un cītīgi domā,
Ko likt savā lielajā somā!
Ziemassvētki Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.

Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.

Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.

Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.

/V. Plūdonis/
Jaunais gads Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā.
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Ziemassvētki Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!
Valentīndiena / Mīlestība Vienu mīlēt
tas ir nieks,
Piecus, sešus
Sirdij prieks.
Rupjie pantiņi (18+) Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!
Mātes diena Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā
Jāņi / Līgo svētki Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds.
Smieklīgie pantiņi Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas!
Vārda diena Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!
Dzimšanas diena Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!
Dzimšanas diena Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Lieldienas Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama -
Es arī esmu ēdama!
Rupjie pantiņi (18+) Agrāk tā bij spēle dīka...
Puisis mulsa,meičs tvīka...
Tagad nu ar pirkstiem strupiem...
Jāķeras pie meičas pupiem...
Jāņi / Līgo svētki Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.