9. Aprīlī vārda dienu svin


Valērija
Žubīte
Alla

Vārdu skaidrojumi.

Valērija - Taktika un stratēģija - tās ir stiprākās Valērijas dabas iezīmes. Neatdod savas pozīcijas, rū­pīgi pēta pretiniekus un situāciju. Nemēdz atskatīties uz pagātni, neskumst par bijušo. Viegli un neuz­krītoši veido kontaktus ar partneriem.

Žubīte - Nu kas tas par vārdu divdesmitā gad­simta beigās! Tagad jau vairs nav modē «žubināties». Tāpēc Žubītes neizlēmīgums traucē dzīves ritmu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


9. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

    Valentīndiena / Mīlestība Citi vēl tev šo un to
    Es tev pašu labāko
    Laimi, prieku, veselību
    Un vel skaistu mīlestību.
    Kāzas un kāzu jubilejas Vijiet kopā dzīves audus
    Zeltītiem ziediņiem.
    Tā kā šodien visu mūžu
    Roku rokā staigājiet.
    Jāņi / Līgo svētki Alu, alu, zivi, zivi,
    Jāņu māte nelecies!
    Kad mēs beidzot būsim divi,
    Tad tu baigi norausies!
    Vārda diena Vārda dienu vajag svinēt
    Otrā dienā lai var minēt-
    Kādēļ guli zālē zaļā,
    Galva sāp un bikses vaļā!
    Vēlējumi Lai atnāk, lai krāsni kāds iekur,
    Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
    Lai atnāk, lai apsēžas blakām
    Un aizved pa pasaku takām,
    Un palīdz būt stiprai un lielai,
    Kad jāpāriet pāri tai ielai,
    Ko saucam par dzīvi.
    Skumjās Es alku atgūties, lai varu tālāk iet -
    Tik daudz ir velti cerēts, sāpēts.
    Ar varu pie šīs dzīves neturiet.
    Man citur jābūt. Nevaicājiet - "kāpēc?".
    Valsts svētki Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
    Vai celies debesīs,
    Vai jūras dzīlēs nirsti,
    Vai draugu pulkā dali savu prieku,
    Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
    Tu esi Latvija!

    (O. Vācietis)
    Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
    Ceļu kopā staigājot.
    Mīļu vārdu nepietrūkst,
    Visu mūžu dzīvojot.
    Smieklīgie pantiņi kas tur kliedza, kas tur brēca
    grāvī, ceļa maliņā-
    salavecis sniegbaltītei
    knieba pupa galiņā.
    Ziemassvētki Sidrabiņa lietiņš lija,
    Ziemassvētku vakarā.
    Visi sīki žagariņi,
    Sidrabiņu vizināja.
    Smieklīgie pantiņi Ienāca man prātiņā
    Ielīst lauvas krātiņā
    Vecais lauva nobijās
    Izstiepās un nobeidzās.
    Lieldienas Šajā rītā gulēt grēks,
    Mežā jāmeklē ir spēks.
    Pūpoliņos spēku rodi,
    Noper tos, ko neatrodi.
    Tad pēc nedēļas kā sauktas,
    Olas krāsainas - būs jauktas!
    Ziemassvētki Šai brīnumstundā
    Caur balto pārslu deju
    Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
    Un roku sniedzam -
    Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
    Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
    Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
    Pie mājas pelēks akmens klaudz.
    Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
    Un svēta, dārga tā ir man.

    Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
    Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
    Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
    Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

    Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
    Te gaisma akmenī pat aust.
    Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
    Un svēta, dārga tā ir man.

    Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
    Te mums sensenis dzīvot ļauts.
    Jau sen te manas tautas dziesma skan
    Un svēta, dārga tā ir man.

    /Alfrēds Krūklis/
    Ziemassvētki Sudrabiņa lietus lija
    Ziemassvētku vakarā:
    Visi sīki žagariņi
    sudrabiņu risināja.
    Ziemassvētki Ziemassvētku vecīti,
    Iededz gaišo svecīti,
    Un par skiasto pantiņu,
    Dod man vienu mantiņu!
    Dzimšanas diena Šī diena lai tev skaistāka par visām,
    Ši diena tikai vienreiz gadā aust.
    Lai prieka pietiek katras dienas rītam,
    Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!
    Ziemassvētki Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
    Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
    Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
    Pār visu miera siltie spārni klājas.
    Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
    Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
    Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
    Un māca tevi mīlot visu piedot.
    Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
    Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
    Un naktī šai uz katra galvas klusi
    Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.

    /V.Mora/
    Lieldienas No zemes spraucas ziediņš mazs
    Pret salnām liels tam spīts.
    Tver skopos saules starus tas
    Grib uzplaukt Lieldienu rītā!
    Rupjie pantiņi (18+) Dziļā mežā pašā vidū
    Rūķis Ziemassvētkus svin,
    Sniegbaltīte pušķo čožu,
    Salavecis daiktu trin.
    Ziemassvētki Nāk ziema saltajā gadskārtā
    Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
    Man ziema patīk, man viņa laba
    Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

    Gan sniegi snieg un putina,
    Gan sals aiz ausīm plucina,
    Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
    Vai paļājot nedarat tai pāri?

    Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
    Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
    Kā puteņu putenīšus tā kaisa
    Kā bērniem sudraba taciņas taisa

    Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
    Ka tevi par bargu kāds pataisa.
    Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
    Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

    /Rainis/
    Vārda diena Šī ir tava dieniņa
    Tava vārda dieniņa
    Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
    Un tad jau projām steidzam.
    Jāņi / Līgo svētki Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
    Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
    Vakar dzina blusai pēdas
    Pār meitiņas vēdergalu.
    Jāņi / Līgo svētki Vēl šodien tas ir jāatzīst-
    Tev gudri senči bija,
    Kas mazu, guļot šūpulī,
    Par Jāni nokristīja.

    Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
    Tev klājas ļoti labi,
    Liek galvā ozolvainagu,
    Dod alu dzert un šņabi.

    Sauc mīlīgi par Jānīti,
    Gan aplīgo, gan cienā,
    Cik labi, kas var latvieši
    Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
    Vārda diena Kad uz visas Zemeslodes
    Tavu Vārdadienu svin,
    Tad lai slimo tas ar gripu,
    Kas šo dienu nepiemin!
    Dzimšanas diena Lai tavs dzīves putniņš
    Rit kā dzīves kamoliņš.
    Priecīgi, bez kādām bēdām,
    Tā kā dzidris avotiņš