9. Aprīlī vārda dienu svin


Valērija
Žubīte
Alla

Vārdu skaidrojumi.

Valērija - Taktika un stratēģija - tās ir stiprākās Valērijas dabas iezīmes. Neatdod savas pozīcijas, rū­pīgi pēta pretiniekus un situāciju. Nemēdz atskatīties uz pagātni, neskumst par bijušo. Viegli un neuz­krītoši veido kontaktus ar partneriem.

Žubīte - Nu kas tas par vārdu divdesmitā gad­simta beigās! Tagad jau vairs nav modē «žubināties». Tāpēc Žubītes neizlēmīgums traucē dzīves ritmu.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


9. Aprīlī pasaules un Latvijas svētki:

    Dzimšanas diena savos gados tu vari atļauties-
    iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
    dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
    dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
    un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
    droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.
    Mātes diena Pasniedz savas rokas pretī,
    raupjās saujās sauli sniedz
    un, ar savu gaišo smaidu,
    vēlreiz bērnam justies liec

    Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
    galvu Tavā klēpī likt
    un pie seno dienu sapņiem,
    tā kā bērnībā, reiz tikt

    Ļauj man atcerēties vārdus,
    kurus sirdī spēju rast,
    tikai, diemžēl, tajās dienās
    pateikt nespēju Tev prast

    Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
    vēlreiz Tavā sirdī smelt,
    lai es smago dzīves nastu
    spētu viegli plecos celt

    Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
    vēlreiz mīlestību krāt,
    kā visdārgāko no rotām,
    Tevi sargātu es, māt!
    Valentīndiena / Mīlestība Es gribu tavās acīs lūkoties,
    Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
    Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
    Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.
    Ziemassvētki Sniedziņš tumšas egles sedz,
    Smagi noslīgst zari.
    Katrā zarā sveces dedz
    Zelta mēness stari.
    Mātes diena Māmiņ,šodien tava diena!
    Ar to siltumu, ko devi,
    Es nu atkal sveicu tevi,
    Vēlos,lai tev nepietrūktu
    Labu,jauku dzīves dienu.
    Arī manā sirdī esi,
    Māmiņ,mīļā tu arvien!
    Valentīndiena / Mīlestība Tu esi kā siena smarža
    Tikko nopļautā vālā.
    Tu esi kā mežezers
    Dižsilu līcī tālā.

    Ezeri lidot mākot,
    Tikai jānosauc vārdā,
    Laikam tāpēc tavs vārds
    Diendienā man jāatkārto...

    Un, lūk, te tu esi,
    Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
    Te nu tu esi,
    Vismaz brīdi...

    /J. Osmanis/
    Ziemassvētki Ber, Laimīte, sudrabiņu
    Ziemassvētku vakarā,
    Lai mirdzēja visas takas
    Jaunajā gadiņā.
    Rupjie pantiņi (18+) Pisas visas istabās
    tikai ķēķī nepisās
    man ir naži gafeles
    ar tiem var nogriezt pipeles...
    Skumjās Ja tev kādreiz grūti klājas,
    Sirsniņa no bēdām stājas,
    Atceries uz brīdi mani,
    Pasmaidi, un viss būs labi.
    Jaunais gads Kāds iemet sirdī
    Klēpi baltu zvaigžņu
    Un tas ir Jaunais gads
    Un tas ir prieks.
    Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam
    Draudzība Es nezinu ko sirds man vēlas,
    Tik zinu to, ka grib tā gūt.
    Šo debesi, šo tāli zilo,
    Varbūt ar tevi kopā būt!
    Vēlējumi Lai atnāk, lai krāsni kāds iekur,
    Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
    Lai atnāk, lai apsēžas blakām
    Un aizved pa pasaku takām,
    Un palīdz būt stiprai un lielai,
    Kad jāpāriet pāri tai ielai,
    Ko saucam par dzīvi.
    Valentīndiena / Mīlestība Ceriņi smaržo caur stiklu,
    un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
    Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
    Ne es esmu izdomājis to lietu,
    Kas izšķiedies violets krāso rūti.
    Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
    Ne es esmu izdomājis mīlestību.
    Viss ir atnācis pats no sevis -
    Ceriņi, lietus, tu
    Un stikls tam visam priekšā,
    caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
    Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.

    /Māris Čaklais/
    Jāņi / Līgo svētki Papardēs pa Jāņu nakti
    Notiek neplānoti akti
    Jānim knišļi uzbrukuši
    Visu seksu izjaukuši!
    Mātes diena Ai māmiņa, cik laba Tu,
    Tu mani baltu mazgāji.
    No acīm skūpstot asaras
    Man svētku drānas uztērpi.
    Ziemassvētki Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
    gan ar lauskiem skaļš —
    gads ir balts no abiem galiem
    un pa vidu zaļš.

    Zaļi balti strīpains pīrāgs —
    tāds ir katrs gads.
    Bet ir diena, kurā tīrāks
    vēlies būt tu pats.

    Visu atceries, kas bija
    un — kā tālāk ies.
    Visiem vajag gadu mijā
    kaut ko vēlēties.

    Augstu zvaigzni, tālu ceļu
    tālu pasaulē,
    lai nav Jaunā gada meļu,
    arī sliņķu nē.

    Tik daudz ābolu lai sārto,
    ka vairs nav kur bāzt,
    un lai saldējumu pārdot
    dubultporcijās.

    Un lai. . . Par to labāk klusēt:
    gan jau dzirdēs gads. . .
    Vēlēšanās — tā ir puse,
    otra puse — pats.

    Tas viss paša ziņā paliek —
    prieks būs kluss vai skaļš.
    Gads ir balts no abiem galiem
    un pa vidu zaļš.

    /O. Vācietis/
    Vēlējumi Lai dienas gaišas rit kā oļi,
    Un sudrabaini ceļi skan,
    Lai ceļā viegli raisās soļi,
    Un sapņi saldos ziedos san.
    Vārda diena Ilgus, ilgus skaistus gadus
    Tev dzīvot, priecāties un smiet!
    Vel daudzas, daudzas vardadienas
    Tev saldu vīnu glāzēs liet!
    Valentīndiena / Mīlestība Ugunīgi vārdi ceriņziedos līst
    Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
    Vienvakara laime kastaņkokā dzied
    Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied
    Vēlējumi Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
    Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
    Lai domu spārni, smalki kā zīds,
    Nes vienmēr uz varavīksni!
    Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
    Vērš nedienu zeltainā drīksnā.
    Jaunais gads Zaķīts priecīgs lien no krūma,
    Līdz pat ļipai sniegos stieg.
    Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
    Jaunsgads līksmi jāsatiek!
    Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
    Kakāt mežiņā viņš līda.
    Uzvedās viņš neglīti,
    Aptaisīja eglīti
    Mātes diena Tu jau to zini ka visādi iet
    Nez, kur tās nelaimes rodas
    Laboties gribas bet tomēr mazliet
    Atkal pa reizītei gadās...
    Valentīndiena / Mīlestība Tādas ziemas nav,
    Kas laimi sniegiem klāj.
    Tādas Valentindienas nav,
    Kas mīlu neatstāj.
    Ziemassvētki Balts ceļš caur tumsu lokās,
    Un tālē zvaigznes māj-
    Kāds siltas, mīļas rokas
    Pār zemi svētot klāj.