Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!

No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!

Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
Vakarā kad jūra šalko
Un saulīte aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet
Ja ir grūti vajag spēt
Peļķē sēžot gavilēt!!!
Zālē čīgā sienāzītis,
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks!
Apstājies padomāt
Par priekiem un asarām,
Par naidu un mīlestību,
Par draudzību savu.
Tu man jautā ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt,
Visus lielos burtus saliec kopā
Iznāks gluži pazīstams.
Bitīte nesa medutiņu
Ar ozola kaniņām
Nes bitīte nodzerties
Zeltītā krūziņā.
Es prasīju dievam gaismu, viņš iedeva sauli
Es prasīju dievam ūdeni, viņš iedeva okeānu
Es prasīju dievam maizi, viņš iedeva torti
Es prasīju dievam eņģeli, viņš iedeva TEVI!
Viens mazs prieks lai tev būtu katra diena
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Lielā dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt-
Dzīvo dzīvi zili,zaļi
Kamēr biksēm noplīst gali!
Ķegums ražo elektrību
Divas sirdis mīlestību
Mīlestība ir kā laka
Kamēr karsta līp kā traka
Debesīs daudz zvaigžņu,
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens!
Ņem tasīti saules gaismas
Un pievieno to smaidam.
Tad pārkaisi ar laimi
Un, nepārtraukti maisot,
Pievieno nedaudz maiguma,
Nedaudz smieklu,
Tasi mirdzošas rīta rasas
Un zvaigzni no zilajām debesīm.
Pievieno nedaudz pacietības,
Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju
Un atkal labi samaisi.
Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu.
Pievieno vēl vienu smaidu,
Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvusi
Tiešām vērtīgu recepti...
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim!
Būs laime tad, ja pratīsim to dot!
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim!
Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Mirkļi grib paturēties,
nevis projām un garām vien steigties.
Mirkļi grib uzziedēt,
nevis tā vienkārši beigties.
Mirkļi grib ziedos palikt,
un no ziedu apskāvieniem nekad neatteikties.
Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt!
Kad galviņu uz spilventiņa liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku...
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

/J.Poruks/
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos,
Es vēlos tikai brīdi klusēt,
Jo vārdi neizteic neko.
Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Neviena mākoņa.
Pa zilu debess pļavu,
Tik saule riet
Un zeltu riekšām sēj.
Varbūt, ka izmainīsies
Šodien dzīve tava,
Tik jānotic,
Ka tu to tomēr spēj.
Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā.
Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!
Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Ak, cik mūsu laiks ir īss -
Smilgas skarā rasa trīs...
Ak, cik mūsu laiks ir garš -
Vēl un vēl būs pavasars.
Varbūt tālē aizvīsies kāds stars,
Kuru laiks vēl ilgi neaizskars?
Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir.
Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.

Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.

Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?

Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Kad liesma dziest, kad smiekli rimst,
Kad liekas, ka visa pasaule grimst.
Tu celies un ej, kaut apkārt tik tumšs,
Tu nebaidies ļauna, Tu nebaidies sāpju,
Jo tevī ir spēks, kas uzvar it visu...
Tu dāvā smaidu, kas palīdz ikvienam,
Pārvarēt sāpes, pārvarēt skumjas, pārvarēt sevi...
Tu esi tik stipra, kad pati to gribi,
Tu spēj mainīt to, ko nespēj neviens,
Tevī ir tas ko sauc par - gribasspēku...
Tevī ir tas, ko mēs visi mīlam,
Tu esi pelnījusi mīlestību, prieku un laimi.
Saņem šo visu, dodot mums pretī tik savu smaidu....
Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts.