Vārda dienu 9. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Bronhilda, Brunhilda, Brunhilde, Brunis, Brunita, Brunons, Brūss, Sidija, Sidnejs, Sidnija, Sidnijs, Sidonija, Sidžija, Teldijs, Telesfors, Zidija, Zidonija
Telma - Tikai pastarās tiesas bazūnes var izsist Telmu no līdzsvara. Spontāni uzdzirkstī fantastiska iztēle.
1737 - itāļu fiziķis LUIDŽI GALVANI
1828 - krievu rakstnieks ĻEVS TOLSTOJS
1946 - amerikāņu soulmūziķis BILLIJS PRESTONS
1952 - angļu rokmūziķis DEIVS STJUARTS
1960 - angļu aktieris HJŪ GRANTS
1966 - amerikāņu komēdiju aktieris ADAMS SANDLERS
1970 - amerikāņu dziedātāja MEISIJA GREJA
Vārdu skaidrojumi.
Bruno - Pirmais tips. Fantasts; «savaldzināt» - šī vārda skurbums kāpj Bruno galvā kā vīns. Ar izsalkušas dvēseles kvēli alkst pēc piedzīvojumiem mīlā. Otrais tips. Reālpolitiķis, kas izrēķina, ar ko draudzēties. Māk plānot un veidot savu karjeru. Gardēdis. Ne visai iedziļinās pārdzīvojumu un dzīves sarežģījumu komplicētībā. Izjūtas ir pārliecīgi klajas. Domā, ka nākotne pavērsies priekšā kā okeāns ar savu piekrasti, kura vienmēr būs nemainīga un iepriekš nosakāma.Telma - Tikai pastarās tiesas bazūnes var izsist Telmu no līdzsvara. Spontāni uzdzirkstī fantastiska iztēle.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
9. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Tadžikistānas neatkarības diena
- Vispasaules skaistuma diena
- Ziemeļkorejas republikas diena
- Roš-Hašana*
Jaunais gads, kad ebreji svin pasaules un cilvēka radīšanu. Šajā dienā nav pieņemts līksmot, bet ir pieņemts pārdomāt un novērtēt savu dzīvi. Svētkos ēd ābolus ar medu. 2010. gadā - 9. septembris.
9. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1585 - francijas kardināls ARMĀNS ŽANS DU PLESĪ RIŠELJĒ1737 - itāļu fiziķis LUIDŽI GALVANI
1828 - krievu rakstnieks ĻEVS TOLSTOJS
1946 - amerikāņu soulmūziķis BILLIJS PRESTONS
1952 - angļu rokmūziķis DEIVS STJUARTS
1960 - angļu aktieris HJŪ GRANTS
1966 - amerikāņu komēdiju aktieris ADAMS SANDLERS
1970 - amerikāņu dziedātāja MEISIJA GREJA
Dzimšanas diena
Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Valsts svētki
Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Ziemassvētki
Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Jaunais gads
Kad baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi atnāk,
Ik sapni īstenībā vērš.
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi atnāk,
Ik sapni īstenībā vērš.
Valentīndiena / Mīlestība
Mīlestība - skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
Ziemassvētki
Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Vēlējumi
Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Draudzība
Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu - no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.
Jaunais gads
Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā!
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vēlējumi
Tik vienu mūžu, Latvija, ar tevi esam!
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt.
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt.
Vēlējumi
Dzīvo dzīvi vienos priekos
Apenēs un gumijniekos!
Apenēs un gumijniekos!
Skumjās
Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā.
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Valentīndiena / Mīlestība
No vasaras mācies mūžu dzīvot -
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.
/Ā.Elksne/
Ziemassvētki
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Ziemassvētki
Salatētim draugu daudz,
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Dzimšanas diena
Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā.
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā.
Skumjās
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.