Vārda dienu 8. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ilgards, Ilgars, Ilgārs, Ilgarts, Ilgnese, Sianda, Siandra, Sianta, Siāra
1841 - čehu komponists ANTONĪNS DVORŽĀKS
1927 - latviešu komponists ĢEDERTS RAMANS
1945 - KELLIJS GROKATS no ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA
1960 - DEIVIDS STĪLS no FINE YOUNG CANNIBALS
1968 - fotomodele REIČELA HANTERE
Vārdu skaidrojumi.
Ilga - Ko mīl, to pa īstam. Ko nīst, - arī līdz bezgalībai. Vitalitātes paraugs. Laimīga, jo zina, kā šo laimi kalt. Vārda pamat sakne asociējas ar ilgošanos -tīri dvēseliskā izpratnē: izcerēt, pārcerēt, pārdomāt, izdomāt. Visu mūžu ilgi kaut kas ir jāgaida un jāilgojas pēc kaut kā lielāka privātajā dzīvē. Visādi dzīves posmi mijas, taču ilga ar lepni paceltu galvu dodas pretī nezināmajam un uzvar ar tiešumu, atklātību. Šī rakstura stīga nav nedz saliecama, nedz salaužama. Ilga ir spītīga sava apņēmība - panākt, ko vēlas. Mīļa naivitāte ilgas sāpēm atņem asumu.Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
8. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā lasītprasmes diena
- Starptautiskā žurnālistu solidaritātes diena
- Mazā Māra
8. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1573 - itāļu gleznotājs MIKELANDŽELO DA KARAVADŽO1841 - čehu komponists ANTONĪNS DVORŽĀKS
1927 - latviešu komponists ĢEDERTS RAMANS
1945 - KELLIJS GROKATS no ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA
1960 - DEIVIDS STĪLS no FINE YOUNG CANNIBALS
1968 - fotomodele REIČELA HANTERE
Ziemassvētki
Salatēvs kā kazanova
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt.
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt.
Smieklīgie pantiņi
Tas nāk no sliktām mājām
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Kas lien uz poda abām kājām
Tas sliktā nāvē mirs
Kas nemāk kulturāli dirst!
Vārda diena
Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!
Jāņi / Līgo svētki
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu.
Ziemassvētki
Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Ziemassvētki
Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Dzimšanas diena
Šajā naktī atver durvis,
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi,
Visiem prieku saujām ber.
Šajā naktī sirdi ver,
Kļūsti pats par labo burvi,
Visiem prieku saujām ber.
Ziemassvētki
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Dzimšanas diena
Lai tavs pavards dvēseli silda
Gadi sudraba ledos kaut iet.
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
vēl kā dārzs tava dvēsele zied!
Gadi sudraba ledos kaut iet.
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
vēl kā dārzs tava dvēsele zied!
Jaunais gads
Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Katrai dienai
Mirkļi grib paturēties,
nevis projām un garām vien steigties.
Mirkļi grib uzziedēt,
nevis tā vienkārši beigties.
Mirkļi grib ziedos palikt,
un no ziedu apskāvieniem nekad neatteikties.
nevis projām un garām vien steigties.
Mirkļi grib uzziedēt,
nevis tā vienkārši beigties.
Mirkļi grib ziedos palikt,
un no ziedu apskāvieniem nekad neatteikties.
Draudzība
Darbā ellišķīgu spēku,
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku!
Katrai dienai
Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Mātes diena
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Valentīndiena / Mīlestība
Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!
Kāzas un kāzu jubilejas
Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!!
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū vel
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstiņā!!!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Bērniņa piedzimšana
Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej pasaulē, mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej pasaulē, mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!
Vēlējumi
Cik reiz var uzplaukt
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.
Bērniņa piedzimšana
Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.
Dzimšanas diena
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.