4. Septembrī vārda dienu svin


Dzintra
Dzintara
Dzintars

Vārda dienu 4. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ambere, Dimants, Dzintāra, Dzintārija, Dzintārs, Dzintris, Gintars, Gintārs, Gintauts, Ģintars, Zintars, Zintra

Vārdu skaidrojumi.

Dzintra - Pirmais tips. Impulsīva, atklāta un dar­bīga. Apveltīta ar humoru, nerēķinās ne ar kādiem aizspriedumiem. Ir ritma izjūta. Kolosāla priekšno­jauta. Daudz nelauza galvu, bet rīkojas. Vēlas, lai viņu aplido, un alkst komplimentu. Otrais tips. Par visu vairāk atzīst mierīgu mājas at­mosfēru, šauru draugu pulku, ir pret skaļu sabied­rību. Nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem. Ir izpalīdzīga. Ievēro rituālu dzīves stilā. Sabiedriskos pienākumus veic ar apzinīgumu.

Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir ne­nogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzī­vot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuī­cija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc ne­baidieties no dzintara ekspresivitātes!

Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Kunga Krišnas atnākšanas diena
    Krišnaītu svētki. Kungs Krišna ir Dieva augstākā personība, kurš ļauj uzzināt, kāds ir Dievs, kā viņš izskatās un kādas ir viņa sajūtas.

4. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1530 - Krievijas cars IVANS BARGAIS
1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Jāņi / Līgo svētki Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Ka saulīte debesīs
Ta mirdzoša zvaigsnīte! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistu līgošanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Vakarā kad jūra sapņo
un kad saule aiz jūras riet
Manas domas klusi klusi
Tālumā pie tevis iet Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man.......... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kad galviņu uz spilventiņa liksi,
Tad pie saldiem sapņiem tiksi.
Un tev brienot sapņu taku,
Es ar LABUNAKTI saku... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kaut mazliet sāp, bet gads ir garām.
Un tomēr gaiši - Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatētim četri vaigi
Divi maigi,divi baigi
Maigos vaigos sārtums iekšā
Baigiem vaigiembikses priekšā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
neaicināts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Deg četras sveces...
Viss apkārt apklust
Brīnumu gaidot -
Pavisam drīz
Jau Dieva dēls nāks...
Tad ilgi gaidītais miers
Mūs pārklās
Un cilvēkiem būs labs prāts Sūtīt apsveikuma e-kartiņu