Vārda dienu 4. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ambere, Dimants, Dzintāra, Dzintārija, Dzintārs, Dzintris, Gintars, Gintārs, Gintauts, Ģintars, Zintars, Zintra
Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Vārdu skaidrojumi.
Dzintra - Pirmais tips. Impulsīva, atklāta un darbīga. Apveltīta ar humoru, nerēķinās ne ar kādiem aizspriedumiem. Ir ritma izjūta. Kolosāla priekšnojauta. Daudz nelauza galvu, bet rīkojas. Vēlas, lai viņu aplido, un alkst komplimentu. Otrais tips. Par visu vairāk atzīst mierīgu mājas atmosfēru, šauru draugu pulku, ir pret skaļu sabiedrību. Nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem. Ir izpalīdzīga. Ievēro rituālu dzīves stilā. Sabiedriskos pienākumus veic ar apzinīgumu.Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Kunga Krišnas atnākšanas diena
Krišnaītu svētki. Kungs Krišna ir Dieva augstākā personība, kurš ļauj uzzināt, kāds ir Dievs, kā viņš izskatās un kādas ir viņa sajūtas.
4. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1530 - Krievijas cars IVANS BARGAIS1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Mātes diena
Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Ziemassvētki
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Katrai dienai
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt.
Vārda diena
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Ziemassvētki
Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs.
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs.
Dzimšanas diena
Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Katrai dienai
Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj!
Kāzas un kāzu jubilejas
Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Bērniņa piedzimšana
Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Lieldienas
Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.
Katrai dienai
Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Rupjie pantiņi (18+)
Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Dzimšanas diena
Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.
Vēlējumi
Lai prieks tev acīs smaida
Kā vara pār manu sirdi ,
Nu tagad zini to ,
Ko sen jau gribēju tev teikt
Kā vara pār manu sirdi ,
Nu tagad zini to ,
Ko sen jau gribēju tev teikt
Ziemassvētki
Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi!
Visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus izpisusi
un zem egles atlūzusi!
Skumjās
Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Smieklīgie pantiņi
Brendijs ir beidzies un acis ir bālas,
Glāzes tik sausas un zvaigznes tik tālas.
Tepiķis pievemts un drope ir galā,
Jūtos zem galda, kā vientuļā salā.
Glāzes tik sausas un zvaigznes tik tālas.
Tepiķis pievemts un drope ir galā,
Jūtos zem galda, kā vientuļā salā.
Dzimšanas diena
Mēs šodien tevi sveiksim,
Daudz mīļu vārdu teiksim,
Tev sniegsim rozes sārtas ,
Un bučosim pēc kārtas.
Daudz mīļu vārdu teiksim,
Tev sniegsim rozes sārtas ,
Un bučosim pēc kārtas.