Vārda dienu 4. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ambere, Dimants, Dzintāra, Dzintārija, Dzintārs, Dzintris, Gintars, Gintārs, Gintauts, Ģintars, Zintars, Zintra
Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Vārdu skaidrojumi.
Dzintra - Pirmais tips. Impulsīva, atklāta un darbīga. Apveltīta ar humoru, nerēķinās ne ar kādiem aizspriedumiem. Ir ritma izjūta. Kolosāla priekšnojauta. Daudz nelauza galvu, bet rīkojas. Vēlas, lai viņu aplido, un alkst komplimentu. Otrais tips. Par visu vairāk atzīst mierīgu mājas atmosfēru, šauru draugu pulku, ir pret skaļu sabiedrību. Nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem. Ir izpalīdzīga. Ievēro rituālu dzīves stilā. Sabiedriskos pienākumus veic ar apzinīgumu.Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Kunga Krišnas atnākšanas diena
Krišnaītu svētki. Kungs Krišna ir Dieva augstākā personība, kurš ļauj uzzināt, kāds ir Dievs, kā viņš izskatās un kādas ir viņa sajūtas.
4. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1530 - Krievijas cars IVANS BARGAIS1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Kāzas un kāzu jubilejas
Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Ziemassvētki
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Ziemassvētki
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Kāzas un kāzu jubilejas
Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Valentīndiena / Mīlestība
mana mute izveido vārdus
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
klusi klusiņām čukstu
lai neizbiedētu tevi
ar skaļajiem sirds pukstiem
mani pirksti noglāsta tevi
maigi liegi un viegli
kā zvaniņš skan mani smiekli
tevī saredzu pati sevi
Valentīndiena / Mīlestība
Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jaunais gads
Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Lieldienas
Auksi šūpo, zemu krīt
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Sargi tikai olas nesasit.
Sargi olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas!
Bērniņa piedzimšana
Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Dzimšanas diena
Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir aiza,
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist.
Kur visi ceļi nedzirdami gaist.
Es mīlu tādēļ, ka starp mums ir vārdi,
Kas neizteikti sirdī kaist.
Rupjie pantiņi (18+)
Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito.
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito.
Jaunais gads
Lai jums palīdz visi velni,
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet!
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet!
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Izlaidums
Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums.
Ziemassvētki
Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli Tev uz pleca roku liek –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts!
Kāds viegli Tev uz pleca roku liek –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts!
Ziemassvētki
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Ziemassvētki
Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.