Vārda dienu 4. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ambere, Dimants, Dzintāra, Dzintārija, Dzintārs, Dzintris, Gintars, Gintārs, Gintauts, Ģintars, Zintars, Zintra
Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Vārdu skaidrojumi.
Dzintra - Pirmais tips. Impulsīva, atklāta un darbīga. Apveltīta ar humoru, nerēķinās ne ar kādiem aizspriedumiem. Ir ritma izjūta. Kolosāla priekšnojauta. Daudz nelauza galvu, bet rīkojas. Vēlas, lai viņu aplido, un alkst komplimentu. Otrais tips. Par visu vairāk atzīst mierīgu mājas atmosfēru, šauru draugu pulku, ir pret skaļu sabiedrību. Nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem. Ir izpalīdzīga. Ievēro rituālu dzīves stilā. Sabiedriskos pienākumus veic ar apzinīgumu.Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir nenogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzīvot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuīcija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc nebaidieties no dzintara ekspresivitātes!
Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
4. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Kunga Krišnas atnākšanas diena
Krišnaītu svētki. Kungs Krišna ir Dieva augstākā personība, kurš ļauj uzzināt, kāds ir Dievs, kā viņš izskatās un kādas ir viņa sajūtas.
4. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1530 - Krievijas cars IVANS BARGAIS1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Ziemassvētki
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Jāņi / Līgo svētki
Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Rupjie pantiņi (18+)
Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.
Jāņi / Līgo svētki
Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Mātes diena
Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Lieldienas
Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Ziemassvētki
Iededz sveci mijkrēslī zilā -
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.
Lieldienas
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Lieldienas
Lieldienas ir svētki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimē sācies tracis,
Kāds ir viņu olas zadzis.
Ziemassvētki
Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Jāņi / Līgo svētki
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Ziemassvētki
Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!
Ziemassvētki
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi!
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi!
Vēlējumi
Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Izlaidums
Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Jaunais gads
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Ziemassvētki
Ticam Saulgriežu sniegam,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticam Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
/S.Kaldupe/
Dzimšanas diena
Lai sirdij netrūkst mīlestības,
Lai darbā vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka
Un nogurums lai paliek svešs!
Lai darbā vienmēr veiksme,
Lai acīs atspīd vairāk prieka
Un nogurums lai paliek svešs!
Mātes diena
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.