4. Septembrī vārda dienu svin


Dzintra
Dzintara
Dzintars

Vārda dienu 4. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ambere, Dimants, Dzintāra, Dzintārija, Dzintārs, Dzintris, Gintars, Gintārs, Gintauts, Ģintars, Zintars, Zintra

Vārdu skaidrojumi.

Dzintra - Pirmais tips. Impulsīva, atklāta un dar­bīga. Apveltīta ar humoru, nerēķinās ne ar kādiem aizspriedumiem. Ir ritma izjūta. Kolosāla priekšno­jauta. Daudz nelauza galvu, bet rīkojas. Vēlas, lai viņu aplido, un alkst komplimentu. Otrais tips. Par visu vairāk atzīst mierīgu mājas at­mosfēru, šauru draugu pulku, ir pret skaļu sabied­rību. Nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem. Ir izpalīdzīga. Ievēro rituālu dzīves stilā. Sabiedriskos pienākumus veic ar apzinīgumu.

Dzintars - Raksturīgs īpatnējs spēks un garīgs možums. Sabiedrībā var spēlēt pirmo vijoli, jo ir ne­nogurdināms. Cenšas sev neko nepārmest. Mīl dzī­vot citā pasaulē, un tā eksistē it kā paralēli ikdienai. Ar zirnekļa pacietību auž labklājības tīklu. Viņa intuī­cija izpaužas maigumā un līdzcietībā. Dzintars atzīst, ka vīrietim jābūt gan lokomotīvei, gan lēmējam, gan logaritmam. Dzīvi tver kā reibinošu kausu, tāpēc ne­baidieties no dzintara ekspresivitātes!

Dzintara - Būtne, kurai dvēselē ugunskurs skumst. Reti atbrīvojas no savas it kā elektrizētās dvēseles sloga.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


4. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Kunga Krišnas atnākšanas diena
    Krišnaītu svētki. Kungs Krišna ir Dieva augstākā personība, kurš ļauj uzzināt, kāds ir Dievs, kā viņš izskatās un kādas ir viņa sajūtas.

4. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1530 - Krievijas cars IVANS BARGAIS
1768 - franču rakstnieks FRANSUĀ ŠATOBRIĀNS
1824 - austriešu komponists ANTONS BRUKNERS
1877 - latvijas valts un politiskais darbinieks KĀRLIS ULMANIS
1892 - franču komponists DARIUSS MIJO
1905 - izgudrotājs VALTERS CAPS
1951 - PRETENDERS bundzinieks MARTINS ČEMBERSS
Vārda diena Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ļauj dzivot tā kā kaisli asins varās,
Un darba troksnis visus prātus jauc.
Lai nav ko nožēlot vai skumt par tukšo dzivi,
Kad beigu kausu liktens tukšot sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sen es šito dienu gaidu,
Kad ar lielu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts - lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Lielākais mākslas darbs ir
un paliek jēgpilna dzīve, tāda,
kas, par spīti šķēršļiem,
piepilda invalīdā
dusošās iespējas.
Jo lielāki šķēršli,
jo lielāks veikums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ne tikai jaunību un prieku,
Bet arī sirmo matu sniegu
Lai jūs viens otrā mīlētu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es pidzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nāk ziemassvētki ar svētvakaru,
Kā sudraba svečturis pasaule šķiet,
Kur ticība labajam, gaismojot garu,
Šai naktī gan pilīs, gan būdiņās zied. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Paliec sveiks skaistulīt
Neaizmirsti atrakstīt.
Adrese tev zināma
Atbilde būs mināma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu