Vārda dienu 23. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Snorre, Vandze, Vaneranda, Vanesa, Vanese, Venefrīda, Venera, Venēra, Venerande, Veners, Venīna, Veniranda
Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Vārdu skaidrojumi.
Vanda - Enerģijas un neatlaidības apvienojums. Ar šarmu iekaro daudzu simpātijas. Vandai ir ļoti sarežģītas attiecības ar vīriešiem. Dažu labu nobaida viņas švītīgums un ekspansivitāte. Taču ideāli māk kontaktēties ar «gruntīgiem frantiem». Ar savu juteklību imponē bagātiem un izmanīgiem partneriem. Vandai iekāre ir pats saldākais pasaulē.Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Rudens Vienādības
- Sukot – Būdiņu (Lieveņu) svētki*
2010. gadā 23. – 29. septembris – svētki, kuros atceras ebreju dzīvi tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes.
2011. gadā 13-19. oktobris
2012. gadā 1-7. oktobris
2013. gadā 19-25. septembris
2014. gadā 9-15. oktobris
2015. gadā 28. septembris- 4. oktobris
23. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
480.g.p.m.ē. - sengrieķu dramaturgs EIRIPĪDS1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Kāzas un kāzu jubilejas
Kā dārzniekam, kas ziedus audzē,
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo mīlu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Vēlējumi
Tik vienu mūžu, Latvija, ar tevi esam!
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt.
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt.
Kāzas un kāzu jubilejas
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts.
Draudzība ir pamats lielai mīlai.
Mīlestība - uzticības vērta.
Visu mūžu lai jums paliek svēts.
Draudzība ir pamats lielai mīlai.
Mīlestība - uzticības vērta.
Jāņi / Līgo svētki
Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Jāņi / Līgo svētki
Mūs Jānītis klēti taisa,
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa,ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa,ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Pa diviem ceļš ir tuvāks,
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!
Smieklīgie pantiņi
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Vārda diena
Tavā vārdā-siltums,paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!
Vārda diena
Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu -
Par..(vārds) cilvēki sauc!
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Vēlējumi
Es vēlētos labus vārdus maizes klaipā iecept-
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs.
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Mātes diena
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Valentīndiena / Mīlestība
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība...
/J.Poruks/
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība...
/J.Poruks/
Draudzība
Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..
Jāņi / Līgo svētki
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Dzimšanas diena
Sniegpulkstenīte saka -
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka,laimes lai Tev gana -
sniegpulkstenītes apsveikt nāk!
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka,laimes lai Tev gana -
sniegpulkstenītes apsveikt nāk!