Vārda dienu 23. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Snorre, Vandze, Vaneranda, Vanesa, Vanese, Venefrīda, Venera, Venēra, Venerande, Veners, Venīna, Veniranda
Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Vārdu skaidrojumi.
Vanda - Enerģijas un neatlaidības apvienojums. Ar šarmu iekaro daudzu simpātijas. Vandai ir ļoti sarežģītas attiecības ar vīriešiem. Dažu labu nobaida viņas švītīgums un ekspansivitāte. Taču ideāli māk kontaktēties ar «gruntīgiem frantiem». Ar savu juteklību imponē bagātiem un izmanīgiem partneriem. Vandai iekāre ir pats saldākais pasaulē.Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Rudens Vienādības
- Sukot – Būdiņu (Lieveņu) svētki*
2010. gadā 23. – 29. septembris – svētki, kuros atceras ebreju dzīvi tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes.
2011. gadā 13-19. oktobris
2012. gadā 1-7. oktobris
2013. gadā 19-25. septembris
2014. gadā 9-15. oktobris
2015. gadā 28. septembris- 4. oktobris
23. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
480.g.p.m.ē. - sengrieķu dramaturgs EIRIPĪDS1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Bērniņa piedzimšana
Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.
Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.
Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Vēlējumi
Strādā tā, it kā tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz tevi neviens neskatās,
Dzīvo tā, it kā uz zemes būtu paradīze,
Mīli tā, it kā tev nekad nebūtu darīts pāri!
Dejo tā, it kā uz tevi neviens neskatās,
Dzīvo tā, it kā uz zemes būtu paradīze,
Mīli tā, it kā tev nekad nebūtu darīts pāri!
Rupjie pantiņi (18+)
Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
Jāņi / Līgo svētki
Jānišam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānits savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Pēteram puspelēki.
Jānits savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Kāzas un kāzu jubilejas
Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Ziemassvētki
Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.
Skumjās
Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.
Katrai dienai
Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Valentīndiena / Mīlestība
Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Mātes diena
Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Vārda diena
Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Dzimšanas diena
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte pirtī gāja,
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami.
Lieldienas
Sniegi sniga, putināja
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Sargi olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Sargi olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Vārda diena
Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!"
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!"
Katrai dienai
Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Vārda diena
Lai Tev ceļš starp rozēm iet,
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Lakstīgala dziesmu dzied.
Dienas vadīt laimē vienā,
Sveiciens Tavā vārda dienā!
Kāzas un kāzu jubilejas
Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var.
Ziemassvētki
Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Katrai dienai
Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Lieldienas
Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!
Kāzas un kāzu jubilejas
Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/