Vārda dienu 23. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Snorre, Vandze, Vaneranda, Vanesa, Vanese, Venefrīda, Venera, Venēra, Venerande, Veners, Venīna, Veniranda
Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Vārdu skaidrojumi.
Vanda - Enerģijas un neatlaidības apvienojums. Ar šarmu iekaro daudzu simpātijas. Vandai ir ļoti sarežģītas attiecības ar vīriešiem. Dažu labu nobaida viņas švītīgums un ekspansivitāte. Taču ideāli māk kontaktēties ar «gruntīgiem frantiem». Ar savu juteklību imponē bagātiem un izmanīgiem partneriem. Vandai iekāre ir pats saldākais pasaulē.Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Rudens Vienādības
- Sukot – Būdiņu (Lieveņu) svētki*
2010. gadā 23. – 29. septembris – svētki, kuros atceras ebreju dzīvi tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes.
2011. gadā 13-19. oktobris
2012. gadā 1-7. oktobris
2013. gadā 19-25. septembris
2014. gadā 9-15. oktobris
2015. gadā 28. septembris- 4. oktobris
23. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
480.g.p.m.ē. - sengrieķu dramaturgs EIRIPĪDS1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Dzimšanas diena
Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Draudzība
Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds.
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds.
Vēlējumi
Sēdi uz saules maliņas,
Savāc prieka skariņas,
Lai tev sirdī saule aust,
Visa dzīve priekā plaukst.
Savāc prieka skariņas,
Lai tev sirdī saule aust,
Visa dzīve priekā plaukst.
Izlaidums
Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt.
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt.
Lieldienas
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Jāņi / Līgo svētki
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Vārda diena
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Vēlējumi
Vienmēr tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Dzimšanas diena
Trīs ziedus es tev sūtu,
Jo trijos ziedos pateiksts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt!
Jo trijos ziedos pateiksts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt!
Dzimšanas diena
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Lieldienas
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!
Ziemassvētki
Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Dzimšanas diena
Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi!
Valsts svētki
Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga
(O. Vācietis)
Draudzība
Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Skumjās
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.