Vārda dienu 23. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Snorre, Vandze, Vaneranda, Vanesa, Vanese, Venefrīda, Venera, Venēra, Venerande, Veners, Venīna, Veniranda
Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Vārdu skaidrojumi.
Vanda - Enerģijas un neatlaidības apvienojums. Ar šarmu iekaro daudzu simpātijas. Vandai ir ļoti sarežģītas attiecības ar vīriešiem. Dažu labu nobaida viņas švītīgums un ekspansivitāte. Taču ideāli māk kontaktēties ar «gruntīgiem frantiem». Ar savu juteklību imponē bagātiem un izmanīgiem partneriem. Vandai iekāre ir pats saldākais pasaulē.Veneranda - Konstruktīvi veido plānus. Neļaujas ietekmēties. Savdabīga savā dzīves stilā, ir ar diezgan konservatīviem uzskatiem un pati grēko visvairāk aiz vājuma. Diplomātija un divkosība itin labi sadzīvo Venerandas raksturā.
Venija - Viņas smalkos trikus var atšifrēt tikpat liels faķīrs kā viņa. «kaut Venijai būtu vairāk draiskuma!» nopūšas reālists un dodas tālāk.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Rudens Vienādības
- Sukot – Būdiņu (Lieveņu) svētki*
2010. gadā 23. – 29. septembris – svētki, kuros atceras ebreju dzīvi tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes.
2011. gadā 13-19. oktobris
2012. gadā 1-7. oktobris
2013. gadā 19-25. septembris
2014. gadā 9-15. oktobris
2015. gadā 28. septembris- 4. oktobris
23. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
480.g.p.m.ē. - sengrieķu dramaturgs EIRIPĪDS1819 - franču fiziķis ARMĀNS IPOLITS LUĪ FIZO
1861 - vācu inženieris ROBERTS BOŠS
1930 - amerikāņu pianists un dziedātājs REJS ČĀRLZS
1938 - aktrise ROMIJA ŠNAIDERE
1943 - HULIO IGLESIASS (Hulio Hosē Iglesiass de la Kuva)
1949 - amerikāņu rokmūziķis BRŪSS SPRINGSTĪNS
1953 - RIČARDS FĒRBRĀSS no RIGHT SAID FRED
1956 - futbolists PAOLO ROSI
Bērniņa piedzimšana
Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē!
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē!
Draudzība
Draugi pārskrien pāri ielai, atnesot paplāti ar tikko ceptiem raušiem.
Draugi tevi aizved aplūkot jaunpiedzimušos kaķēnus.
Draugi izgriež no avīzēm tev nepieciešamos rakstus.
Draugi atstāj pie sliekšņa ābolu turzas.
Draugi notīra sniegu no piebraucamā ceļa arī tavā pusē.
Draugi pabaro tavu kaķi.
Katrs no draugiem ir pilnīgi neaizstājams.
/Džūdita C. Grānta/
Draugi tevi aizved aplūkot jaunpiedzimušos kaķēnus.
Draugi izgriež no avīzēm tev nepieciešamos rakstus.
Draugi atstāj pie sliekšņa ābolu turzas.
Draugi notīra sniegu no piebraucamā ceļa arī tavā pusē.
Draugi pabaro tavu kaķi.
Katrs no draugiem ir pilnīgi neaizstājams.
/Džūdita C. Grānta/
Ziemassvētki
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Ziemassvētki
Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
Izlaidums
Kad domāju par skolas gadiem,
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.
Ziemassvētki
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Ziemassvētki
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Jāņi / Līgo svētki
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Izlaidums
Mums dzīve atklāj daudz,
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt.
Un skolai sakām mēs:
Paldies par to,
Ik solī saskatām,
Cik tā ir katram mums
Var skaista būt.
Mātes diena
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/
Kāzas un kāzu jubilejas
Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot.
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot.
Vārda diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
1. septembris
Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
1. septembris
Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!
1. septembris
Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.
Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Smieklīgie pantiņi
Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Dzimšanas diena
Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustās,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.
Jubilāram seja raustās,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.
Vēlējumi
Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ziemassvētki
Pelēns spicē savas ausis -
Krāsnī cepts tiek svētku rausis!
Ciemiņiem būs gardumiņš
-"Arī man tiks gabaliņš!"
Krāsnī cepts tiek svētku rausis!
Ciemiņiem būs gardumiņš
-"Arī man tiks gabaliņš!"
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Rupjie pantiņi (18+)
Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.
Bērniņa piedzimšana
Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.