Vārda dienu 20. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Mariana, Marians, Mariela, Marijana, Marijanna, Marijans, Maritana, Marjana, Marjanna, Marjans, Staldzis
Marianna - Ekstravaganta, uzlādēta būtne, fanātiķe, nekad nenolaiž nespēkā rokas. Kā elektrizēta tic savai misijai. Tāla plašuma izjūta un ikdienības rēgs ir tie kontrasti, starp kuriem svārstās Mariannas spontānā daba. Viņai raksturīga oriģināla gaume un dīvaina svaidīšanās starp pretstatiem. Mariannas raksturs pagrūti iekļaujas mērenas izpratnes metros.
Ginters - Ass, šķautņains, atskabargains tips. Maz pazīst reālo dzīvi. Vairāk ir teorētiķis. Tikai ar gadiem veidojas īstais priekšstats par dzīves sakarībām.
1925 - latviešu gleznotāja DŽEMMA SKULME
1934 - aktrise SOFIJA LORĒNA
1968 - grupas SOUNDGARDEN basģitārists BENS ŠEPARDS
Vārdu skaidrojumi.
Guntra - Labprāt atrod partneros viņu vājo vietu un spēlē uz to. Kaislība cīnās ar īslaicīgiem godprātības un saprāta uzplūdiem, kaut pasaulē Guntra ir nevis aicināta meklēt laimi, bet gan apliecināt varas apmātību. Labprāt dzīvotu ar plašu vērienu, taču dzīve viņu iedzen slazdā. Ir karstgalve un «fisku» ideju autore.Marianna - Ekstravaganta, uzlādēta būtne, fanātiķe, nekad nenolaiž nespēkā rokas. Kā elektrizēta tic savai misijai. Tāla plašuma izjūta un ikdienības rēgs ir tie kontrasti, starp kuriem svārstās Mariannas spontānā daba. Viņai raksturīga oriģināla gaume un dīvaina svaidīšanās starp pretstatiem. Mariannas raksturs pagrūti iekļaujas mērenas izpratnes metros.
Ginters - Ass, šķautņains, atskabargains tips. Maz pazīst reālo dzīvi. Vairāk ir teorētiķis. Tikai ar gadiem veidojas īstais priekšstats par dzīves sakarībām.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
356 - Maķedonijas valdnieks un karavadonis ALEKSANDRS LIELAIS1925 - latviešu gleznotāja DŽEMMA SKULME
1934 - aktrise SOFIJA LORĒNA
1968 - grupas SOUNDGARDEN basģitārists BENS ŠEPARDS
Smieklīgie pantiņi
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Mātes diena
Mana mīļa māmuliņa mani mīļi audzinaja pati mamma dubļus brida mani nesa rocinas
Izlaidums
Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālu svešumā,
Tad no skolas un no manis
Būs tev laba atmiņa.
Būsim tālu svešumā,
Tad no skolas un no manis
Būs tev laba atmiņa.
Dzimšanas diena
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu klās laika sniegs,
Paliks caur mūsu dvēselēm
Cilvēkiem dotais prieks!
Visu klās laika sniegs,
Paliks caur mūsu dvēselēm
Cilvēkiem dotais prieks!
Dzimšanas diena
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Vārda diena
Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.
Ziemassvētki
Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sugrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.
Ziemassvētki
Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Vēlējumi
Lai Tev dzīvē palīdz velni.
Divi balti, divi melni.
Lai Tev dzīvē palīdz dievi.
Divi resni, divi tievi.
Divi balti, divi melni.
Lai Tev dzīvē palīdz dievi.
Divi resni, divi tievi.
Vēlējumi
Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Dzimšanas diena
Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo!
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo!
Dzimšanas diena
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm,
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem,
bet ne pēc gadiem.
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā.
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā.
Ziemassvētki
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt
Jaunais gads
Ir katram gadam laimes brīdis savs.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Vārda diena
Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Katrai dienai
Lai asaras no acīm krīt
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Un šodien būtu labāk nekā vakar!
Lai jauna laime atnāk rīt,
Un neklausies ko citi saka!
No laimes nebēdz -
pieņem to!
Ko acis neredz -
sajust centies!
Lai asaras no acīm krīt,
Lai visi zina, ka Tu esi.
Un nebaidies no vārda RĪT!
Viss labi būs, ja ticēt spēsi!
Dzimšanas diena
Visu to labo un skaisto
Visu, ko vēlies tu sev,
To šajā skaistajā dienā
No sirds es novēlu tev!
Visu, ko vēlies tu sev,
To šajā skaistajā dienā
No sirds es novēlu tev!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vēlējumi
Aizsūti pasaulē gaišu domu
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
un nedomā par tās ceļu!
Tā, aizies, apies pasaulei apkārt
un atgriezīsies pie Tevis.
Jāņi / Līgo svētki
Visas naktis-skaistas naktis,
Jāņu nakts-vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Jāņu nakts-vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.