20. Septembrī vārda dienu svin


Guntra
Ginters
Marianna

Vārda dienu 20. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Mariana, Marians, Mariela, Marijana, Marijanna, Marijans, Maritana, Marjana, Marjanna, Marjans, Staldzis

Vārdu skaidrojumi.

Guntra - Labprāt atrod partneros viņu vājo vie­tu un spēlē uz to. Kaislība cīnās ar īslaicīgiem god­prātības un saprāta uzplūdiem, kaut pasaulē Guntra ir nevis aicināta meklēt laimi, bet gan apliecināt va­ras apmātību. Labprāt dzīvotu ar plašu vērienu, taču dzīve viņu iedzen slazdā. Ir karstgalve un «fisku» ideju autore.

Marianna - Ekstravaganta, uzlādēta būtne, fanā­tiķe, nekad nenolaiž nespēkā rokas. Kā elektrizēta tic savai misijai. Tāla plašuma izjūta un ikdienības rēgs ir tie kontrasti, starp kuriem svārstās Mariannas spontānā daba. Viņai raksturīga oriģināla gaume un dīvaina svaidīšanās starp pretstatiem. Mariannas raksturs pagrūti iekļaujas mērenas izpratnes metros.

Ginters - Ass, šķautņains, atskabargains tips. Maz pazīst reālo dzīvi. Vairāk ir teorētiķis. Tikai ar ga­diem veidojas īstais priekšstats par dzīves sakarī­bām.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


20. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

356 - Maķedonijas valdnieks un karavadonis ALEKSANDRS LIELAIS
1925 - latviešu gleznotāja DŽEMMA SKULME
1934 - aktrise SOFIJA LORĒNA
1968 - grupas SOUNDGARDEN basģitārists BENS ŠEPARDS
Vārda diena Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es ilgi skatos. Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdi,
Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.
Es smagu sirdi noskatos.
Kam man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja-
Guļ trīs dienas bezfilmā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Bet visvairāk es mīlu, kad tavās acīs
Dzenis sauli kā čiekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.

(I. Ziedonis) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Priekam uzsmaidīt,
Bēdai pretsparu dot,
Laimei pretī iet,
Nedienai durvis ciet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Taču man nav bail no šīs tikšanās dienas,
Ceļš pie tevis bija man grumbains un grūts..
Kāpēc man tev jāteic, ka nebij neviena, -
Jā, es zinu acis, kas mīlē un lūdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šī ola nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja dāmu spiež pie vestes
Vai gultā kvēlu skauj,
Tam protams nedraud restes
Ja dāma pati ļauj! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sanācieti, Jāņa bērni, Līgo, Līgo,
Te ir laba līgošana, Līgo,
Te ziedēja dāboliņis, Līgo, Līgo,
Deviņāmi lapiņāmi, Līgo. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Paturi sniegpārslu plaukstā,
Paskaties kā tā mirdz.
Nesaki ka tā auksta,
Varbūt tai silta ir sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.

(K. Skujenieks) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Zālē čīgā sienāzītis,
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sniegbaltīte pirtī gāja,
uz lāviņas nopērties,
Rūķi gāja nopakaļ,
grupenieku grupēdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi-
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
/Knuts Skujenieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir laiks...salikt pagātni pa plauktiņiem...sakārtot domas,
nosvērt labo un slikto, nomazgāt spārnus...
Apzāģēt spīta radziņus, satikties ar sirdsapziņu,
piezvanīt dvēselei un apjautāties kā klājas...
pārbrist nevaļas grāvjus un padzert tēju ar nokavētiem saullēktiem
un ieskatīties patiesībai acīs,
izsolē pārdot grēkus....
un mīlēt kā nekad! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu