Vārda dienu 17. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aila, Ailands, Ailenda, Aili, Ailija, Ailita, Ajla, Sīrija, Sīringa, Sirje, Sirke, Sivija, Vaila, Vaileta, Vairita, Vairīte, Vaironis, Vairons, Vaiva, Vaivars, Vēra, Verena, Verēna, Verija, Virēna
Vaira - smalka, impulsīva, jūtās dziļa un uzņēmīga. Pakļaujas iegribām. Vairas tēlu veido gudrība un prāts. Nekad viņa nepagurst un izstaro ap sevi enerģisku magnētisko lauku. Mīl komfortu un pārtikušu dzīvi.
Vairis - simpātisks, savaldīgs, noslēpumains, mīl sievietes, dzīvo tā, kā grib. Nav aizspriedumu. Un tāpēc sabiedrība viņu atzīst.
1857 - raķešbūves pamatlicējs KOSTANTĪNS CIOLKOVSKIS
1924 - latviešu rakstniece MIRDZA KĻAVA
1929 - britu autobraucējs STIRLINGS MOSS
1935 - amerikāņu rakstnieks KENS KĪZIJS
1944 - austriešu alpīnists REINHOLDS MESNERS
1951 - komponists MĀRTIŅŠ BRAUNS
1951 - aktrise KASANDRA PETERSONA
1962 - F–1 autobraucējs DEIMONS HILS
1962 - kinorežisors "BAZS" (Marks Entonijs) LURMANS
1973 - maerikāņu popmūziķe ANASTEIŠA
Vārdu skaidrojumi.
Vera - Enerģija plūst pāri malām, un viņa grib visu aptvert. Dzīves daudzveidību grābj aumaļām; trakā jautrībā izlīdzina dzīves grūtības. Atrod jēgu ceļojumos, jo tver acumirkļa skaistuma baudu, un cer dzīvē iegūt visu: materiālo un garīgo satvaru. Vera tik tiešām tic labā uzvarai. Praktiskums Verai palīdz iztikt laukā no sarežģītām situācijām. Taču mīlestībā viņa sastop arī gļēvulību un nodevību. Tāpēc Verai jāapbruņojas ar lielu pretošanās spēku.Vaira - smalka, impulsīva, jūtās dziļa un uzņēmīga. Pakļaujas iegribām. Vairas tēlu veido gudrība un prāts. Nekad viņa nepagurst un izstaro ap sevi enerģisku magnētisko lauku. Mīl komfortu un pārtikušu dzīvi.
Vairis - simpātisks, savaldīgs, noslēpumains, mīl sievietes, dzīvo tā, kā grib. Nav aizspriedumu. Un tāpēc sabiedrība viņu atzīst.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Angolas varoņu diena
17. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1854 - amerikāņu autokonstruktors DEIVIDS BUIKS1857 - raķešbūves pamatlicējs KOSTANTĪNS CIOLKOVSKIS
1924 - latviešu rakstniece MIRDZA KĻAVA
1929 - britu autobraucējs STIRLINGS MOSS
1935 - amerikāņu rakstnieks KENS KĪZIJS
1944 - austriešu alpīnists REINHOLDS MESNERS
1951 - komponists MĀRTIŅŠ BRAUNS
1951 - aktrise KASANDRA PETERSONA
1962 - F–1 autobraucējs DEIMONS HILS
1962 - kinorežisors "BAZS" (Marks Entonijs) LURMANS
1973 - maerikāņu popmūziķe ANASTEIŠA
Jaunais gads
Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Dzimšanas diena
Visskaistākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Dzimšanas diena
Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!
Lieldienas
Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Katrai dienai
Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Dzimšanas diena
Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Skumjās
Tālu debess malā zelta vaigzne mirdz
Pusnaktī par Tevi domā mana sirds
Rīts aust, vakars tumst
Mana sirds pēc tevis skumst.
Pusnaktī par Tevi domā mana sirds
Rīts aust, vakars tumst
Mana sirds pēc tevis skumst.
Lieldienas
Ja tu gribi laimi cerēt,
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums.
Liec uz olām gaili perēt,
Un šā gaiļa perējums,
Būs tavs laimes cerējums.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Ziemassvētki
Kad tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.
Katrai dienai
Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev šodien no manis mīļš sveicieniņš
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev šodien no manis mīļš sveicieniņš
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Jāņi / Līgo svētki
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Lieldienas
Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Ziemassvētki
Lai mazais rūķītis laimi nes,
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu!
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu!
Skumjās
Pasaki čalīt, kāpēc tas tā
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst.
Kāpēc par Tevi man jādomā?
Saule aust un pēc tam tumst
Mana sirds pēc Tevis skumst.
Ziemassvētki
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Jāņi / Līgo svētki
Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!
Ziemassvētki
Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Jāņi / Līgo svētki
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.