Vārda dienu 12. Septembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ernita, Ēva, Eve, Evelinda, Evelita, Evi, Evī, Ēvī, Evianna, Evīna, Silards, Sinatra
Evita - Nebeidz pati sevi pievilt, jo negrib redzēt īstenību tādu, kāda tā ir. Spontāna savā daba. Spārnotā pacilātība ar laiku zūd. Bezbēdīgi izturas pret kolēģiem. Ir kaprīzi neatlaidīga mērķa sasniegšanā. Dusmas dažkārt aizmiglo acis.
Eva - Izjūt savu pārākumu, žilbinošo apburt spēju. Visa pamatā - «ego». Viņu nemaz nevajā grēka apziņa. Apvalda savu niknumu, jo zina, ka ar diplomātiju var panākt daudz. Taču ari Evai ir rūgtas depresijas brīži, un tad apjukums Evu izsit no sliedēm.
1921 - poļu rakstnieks STAŅISLAVS LEMS
1940 - slavenais kovbojs VEINS MAKLARENS
1944 - amerikāņu dziedātājs BARIJS VAITS
1956 - BRAIENS ROBERTSONS no THIN LIZZY
1961 - kanādiešu dziedātāja MILENA FĀRMERE
1968 - LARIJS LALONDS no PRIMUS
1972 - LAIEMS GALAHERS no OASIS
Vārdu skaidrojumi.
Erna - Mīl mājas dzīvi un ģimenes atmosfēru veido precīzu, nokārtotu un labklājīgu. Protams, to panāk ar valdonību. Ar dedzību un dūšīgumu viņa kārto visvienkāršākos darījumus.Evita - Nebeidz pati sevi pievilt, jo negrib redzēt īstenību tādu, kāda tā ir. Spontāna savā daba. Spārnotā pacilātība ar laiku zūd. Bezbēdīgi izturas pret kolēģiem. Ir kaprīzi neatlaidīga mērķa sasniegšanā. Dusmas dažkārt aizmiglo acis.
Eva - Izjūt savu pārākumu, žilbinošo apburt spēju. Visa pamatā - «ego». Viņu nemaz nevajā grēka apziņa. Apvalda savu niknumu, jo zina, ka ar diplomātiju var panākt daudz. Taču ari Evai ir rūgtas depresijas brīži, un tad apjukums Evu izsit no sliedēm.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
12. Septembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Tēva diena*
12. Septembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1742 - Baltijas novadpētnieks JOHANS KRISTOFS BROCE1921 - poļu rakstnieks STAŅISLAVS LEMS
1940 - slavenais kovbojs VEINS MAKLARENS
1944 - amerikāņu dziedātājs BARIJS VAITS
1956 - BRAIENS ROBERTSONS no THIN LIZZY
1961 - kanādiešu dziedātāja MILENA FĀRMERE
1968 - LARIJS LALONDS no PRIMUS
1972 - LAIEMS GALAHERS no OASIS
Dzimšanas diena
savos gados tu vari atļauties-
iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.
iedzert mazliet vairāk nekā drīkst,
dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas,
dziedāt mazliet skaļāk nekā citi,
un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt,
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Valentīndiena / Mīlestība
Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Valsts svētki
Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Vēlējumi
Pienāk brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
1. septembris
Skolā, katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā,
Viņi tikai gaisu maitā.
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā,
Viņi tikai gaisu maitā.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Dzimšanas diena
Tavā tuvumā sīkais pļavas zieds
Vairāk uzsmaržo,vairāk krāsu sniedz.
Tavā tuvumā dienas straujāk iet,
Pat vistumšākā-saules pilna šķiet!
Vairāk uzsmaržo,vairāk krāsu sniedz.
Tavā tuvumā dienas straujāk iet,
Pat vistumšākā-saules pilna šķiet!
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Vēlējumi
Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā galā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā galā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!
Smieklīgie pantiņi
Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Jāņi / Līgo svētki
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Lieldienas
Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Ziemassvētki
Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!
Balti nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Ziemassvētki
Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Jāņi / Līgo svētki
Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Ziemassvētki
Velk ragaviņas bēris,
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Draudzība
Lai rozes zem tava lodziņa zied,
Un putniņi uz palodzes dzied.
Jo tu man esi visdārgākais,
Visvērtīgākais un mīļākais.
Un putniņi uz palodzes dzied.
Jo tu man esi visdārgākais,
Visvērtīgākais un mīļākais.
Bērniņa piedzimšana
Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Katrai dienai
Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā.
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā.
Smieklīgie pantiņi
Nobēdājās tante Aina
Pīlei atkal vecā vaina;
Ja to tūlīt nenoplūks,
Virsū kritīs,asins sūks.
Pīlei atkal vecā vaina;
Ja to tūlīt nenoplūks,
Virsū kritīs,asins sūks.
Skumjās
Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.
Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.
Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi-
sausa visa vasariņa!
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi-
sausa visa vasariņa!