Vārda dienu 8. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ainita, Aino, Ane, Aneka, Anela, Anēle, Anelija, Anēlija, Aneļa, Anēļa, Anese, Aneta, Anneta, Annete, Udo
Anete - Ņem, ko dod iespējas. Jūsmīgas aizgrābtības laiku viņas dzīvē nomaina pretējais - izmisums un depresija. Augstprātīgu labvēlību dāvā saviem elkiem. Var sevi ari bezprātīgi izšķērdēt.
1928 - brazīļu futbolists DIDI jeb VALDIRS PEREIRA
1936 - krievu aktieris LEONĪDS KURAVĻOVS
1939 - aktieris “KROKODILS DANDIJS” POLS HOGANS
1939 - latviešu šķēpmetēja ELVĪRA OZOLIŅA
1945 - latviešu komponists ULDIS STABULNIEKS
1949 - amerikāņu aktrise SIGURNIJA VĪVERE
1970 - aktieris METS DEIMONS
Vārdu skaidrojumi.
Aina - Ainu raksturo neremdināmas alkas redzēt, baudīt, dzīvot. Nerimtīga kustība, nemitīga aizraušanās. Dzīvotgribas pārkairinātība. Labsirdība, devīgums un pat izšķērdība. Viņu saista oriģinālas izpriecas. Aina visu dara it kā rotaļādamās. Kaut liktenis viņai uzbūvē nepārejamus šķēršļus, aina nemet «plinti krūmos». Viņu urda nesātīga ziņkāre. Vienmēr ap ainu ir draugu loks un nenorimst rosīgas pārrunas. Ir gardēdi. Ņipra, nepiespiesti brīva. Un prot veidot ap sevi arī neparastības oreolu.Anete - Ņem, ko dod iespējas. Jūsmīgas aizgrābtības laiku viņas dzīvē nomaina pretējais - izmisums un depresija. Augstprātīgu labvēlību dāvā saviem elkiem. Var sevi ari bezprātīgi izšķērdēt.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
8. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Ražas svētki
Anglikāņu svētki.
8. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1892 - krievu dzejniece MARINA CVETAJEVA1928 - brazīļu futbolists DIDI jeb VALDIRS PEREIRA
1936 - krievu aktieris LEONĪDS KURAVĻOVS
1939 - aktieris “KROKODILS DANDIJS” POLS HOGANS
1939 - latviešu šķēpmetēja ELVĪRA OZOLIŅA
1945 - latviešu komponists ULDIS STABULNIEKS
1949 - amerikāņu aktrise SIGURNIJA VĪVERE
1970 - aktieris METS DEIMONS
Dzimšanas diena
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele kā skaidrs avots vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele kā skaidrs avots vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Vārda diena
Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Lieldienas
Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu - tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.
Katrai dienai
Smejot, guļot, mīlot, ejot
Šodien mīlēties un dejot.
Tev šai jaukā, mīļā dienā,
Mīlēties kā Jāņu sienā.
Sirdī siltums, lejā mitrums
Tavas dzīves ceļā stiprums.
Šodien mīlēties un dejot.
Tev šai jaukā, mīļā dienā,
Mīlēties kā Jāņu sienā.
Sirdī siltums, lejā mitrums
Tavas dzīves ceļā stiprums.
Izlaidums
Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Vēlējumi
Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Vēlējumi
Lai dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.
Draudzība
Sirds bagātība dāvājoša,
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/
Jums, draugi, mūžam neizsīkst,
Kā saule laipna, starojoša,
Kaut daža puķe ceļā nīkst.
Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs skan kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
/Kārlis Skalbe/
Vārda diena
Odiņš dūc pie loga rūts.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.
Ziemassvētki
Kad svētvakars pār zemi staigā
Tik tīrs un gaišs top tevī viss-
Kā asara no Dieva vaiga,
Ko viņš pār tevi raudājis.
Tik tīrs un gaišs top tevī viss-
Kā asara no Dieva vaiga,
Ko viņš pār tevi raudājis.
Ziemassvētki
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Ziemassvētki
Ziemassvētki ir laiks,kad klusa diena nāk,
Kad eglītēs mirdz sveču liesmas,
Kad skan melodija,,Klusā nakts''
Kad virmo valgo skuju smārds.
Laiks,kad darba steigā pierimst rokas,
Kad sejās pavīd priecīgs smaids
Kad lūpas,kas bij rūpēs slēgtas,
Tagad mīļus vēlējumus teic.
Kad eglītēs mirdz sveču liesmas,
Kad skan melodija,,Klusā nakts''
Kad virmo valgo skuju smārds.
Laiks,kad darba steigā pierimst rokas,
Kad sejās pavīd priecīgs smaids
Kad lūpas,kas bij rūpēs slēgtas,
Tagad mīļus vēlējumus teic.
Skumjās
Nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu.
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Bez tevis viss ir grūtāk,
bez tevis vairs nepukst tā sirds.
Kaut reizēm dzīve ir grūta,
un sirdi sāk plosīt sāpes,
Tik nenolaid galvu nespēkā,
nenolaid rokas kad ir par grūtu.
Ticēt un cīnīties atliek vien mums.
bet nenolaist galvu nespēkā.
Kaut gribas paslēpties un dzīvot
nemanāmam,
Bet zini,pienāks tā diena,
kad kopā mēs būsim divatā.
Tik nenolaist galvu nespēkā,
un nenolaist rokas kad ir par grūtu.
Skumjās
Ja pēkšņi acīs asaras
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Vēlējumi
Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku!
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Mātes diena
Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Ziemassvētki
Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt.
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt.