Vārda dienu 30. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adina, Adīne, Eila, Nadežda, Nadia, Nadija, Nadina, Nadīne, Ulda, Uldive, Uldze, Ulita, Uljana, Uljans, Ullija, Uļjana, Uļjans
Ulla – Trausla, ievainojama, toties īpaši drosmīga, kad jāstājas pretī ļaunumam. Nevienam neprasa ne padoma, ne arī atsakās no tā, kas viņai pieder. „Mans tu esi – neatdošu!” Ar šīm dzejnieka rindām varētu raksturot Ullu.
Adīna – Sirsnīgs, atklāts cilvēks, kurš saista ar savu prasmi iedziļināties dzejā, mākslā, estētikā. Viņas ir brīnumjaukas skolotājas. Māk dzīvot pēc sirds likumiem.
1871 - franču dzejnieks POLS VALERĪ
1927 - gleznotāja LĪVIJA ENDZELĪNA
1947 - EAGLES basists TIMOTIJS B. ŠMITS
1949 - aktrise VELTA STRAUME
1960 - argentīniešu futbolists DJEGO ARMANDO MARADONNA
1967 - britu grupas BUSH līderis GEVINS ROSDEILS
Vārdu skaidrojumi.
Nadīna – Stabili stāv uz cietas zemes. Mudīgi traucas vairot materiālās vērtības. Kā mirte logā, tā Nadīna ieaug vidē, kurā dzīvo. Lēnprātīgi un ar apdomu kārto ikdienas jautājumus.Ulla – Trausla, ievainojama, toties īpaši drosmīga, kad jāstājas pretī ļaunumam. Nevienam neprasa ne padoma, ne arī atsakās no tā, kas viņai pieder. „Mans tu esi – neatdošu!” Ar šīm dzejnieka rindām varētu raksturot Ullu.
Adīna – Sirsnīgs, atklāts cilvēks, kurš saista ar savu prasmi iedziļināties dzejā, mākslā, estētikā. Viņas ir brīnumjaukas skolotājas. Māk dzīvot pēc sirds likumiem.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
30. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1683 - Lielbritānijas karalis DŽORDŽS II1871 - franču dzejnieks POLS VALERĪ
1927 - gleznotāja LĪVIJA ENDZELĪNA
1947 - EAGLES basists TIMOTIJS B. ŠMITS
1949 - aktrise VELTA STRAUME
1960 - argentīniešu futbolists DJEGO ARMANDO MARADONNA
1967 - britu grupas BUSH līderis GEVINS ROSDEILS
Jaunais gads
Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Valentīndiena / Mīlestība
Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.
Dzimšanas diena
Kad maziņi mēs bijām
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Tad kukainīšus rijām
Un tagat lieli esam
Un pārtiekam no desām!
Valentīndiena / Mīlestība
Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
(E. Virza)
Ziemassvētki
Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi!
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Vārda diena
Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Jāņi / Līgo svētki
Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.
Dzimšanas diena
Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Ziemassvētki
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/
Jāņi / Līgo svētki
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Rupjie pantiņi (18+)
Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
Jaunais gads
Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.
Smieklīgie pantiņi
Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas!
Piedzēries,un tēlo lempi.
nedot bērniem mantiņas,
biedē vecas tantiņas!
Ziemassvētki
Lai balts un pūkains pasauli klāj sniegs,
Lai sirdī zaigo Ziemassvētku prieks,
Lai Jaunā gadā laimes brīžu daudz,
Un sapnīši uz īstenību trauc!
Lai sirdī zaigo Ziemassvētku prieks,
Lai Jaunā gadā laimes brīžu daudz,
Un sapnīši uz īstenību trauc!
Valsts svētki
Mana mīļā, dārgā labā,
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Ziemassvētki
Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu !
Izlaidums
Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs...
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs...
Ziemassvētki
Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Mātes diena
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!