Vārda dienu 27. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Itars, Itārs, Itija, Itvars, Lillita, Praskovja, Proskovja
Irita - Atzīst noteiktību. Viņa ir visai kautrīga, bet, ja vajag, otru sapurinās pamatīgi. Uz āru gan Irita neizrāda, ka arī viņai tiek krietni sapurināti nervi. Elvita - Pilnīgi automātiski pūlas savaldzināt katru vīriešu kārtas radījumu. Tāpēc bieži rodas komiskas situācijas.
Ita - tieša, nopietna, patiesa, azartiska, neliekuļota.
1782 - itāļu vijolnieks un komponists NIKOLO PAGANĪNI
1901 - ALEKSANDRS ČAKS
1939 - britu komiķis (“Monthy Pyton”) DŽONS KLĪZS
1944 - krievu aktieris NIKOLAJS KARAČENCOVS
1946 - ērģelnieks TĀLIVALDIS DEKSNIS
1952 - itāliešu kinorežisors un aktieris ROBERTO BENINI
1958 - SAIMONS LEBONS no DURAN DURAN
1959 - aktrise ILZE RŪDOLFA
1967 - SKOTS VĪLANDS no STONE TEMPLE PILOTS
1978 - britu vijolniece VANESA MEI (NIKOLSONE)
Vārdu skaidrojumi.
Lilita - Lepna, gudra un apbrīnojami mērķtiecīga. Prot celt, veidot, pārvērst, izdomāt, arī noārdīt. Slīpēta, prot likteni grozīt, bet nekad nerunā pretī savai iekšējai balsij. Pat ja tā diktē maldīgu lēmumu. Lilitai raksturīga iekšējā līdzsvarotība un aukstasinīga rīcība. Pašcieņa. Ieaudzināts pašlepnums. Toties viņa ir viegli aizkaitināma - tad gan piesargieties! Lilitai mīlestība ir sapnis; ja to pārtrauc, tad jāpaiet ilgam laikam, lai rastos jaunas jūtas. Vienmēr zināms: ko Lilita iesāk, novedis to līdz galam.Irita - Atzīst noteiktību. Viņa ir visai kautrīga, bet, ja vajag, otru sapurinās pamatīgi. Uz āru gan Irita neizrāda, ka arī viņai tiek krietni sapurināti nervi. Elvita - Pilnīgi automātiski pūlas savaldzināt katru vīriešu kārtas radījumu. Tāpēc bieži rodas komiskas situācijas.
Ita - tieša, nopietna, patiesa, azartiska, neliekuļota.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
27. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Jaunzēlandes darba diena
27. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1728 - britu jūrasbraucējs kapteinis DŽEIMSS KUKS1782 - itāļu vijolnieks un komponists NIKOLO PAGANĪNI
1901 - ALEKSANDRS ČAKS
1939 - britu komiķis (“Monthy Pyton”) DŽONS KLĪZS
1944 - krievu aktieris NIKOLAJS KARAČENCOVS
1946 - ērģelnieks TĀLIVALDIS DEKSNIS
1952 - itāliešu kinorežisors un aktieris ROBERTO BENINI
1958 - SAIMONS LEBONS no DURAN DURAN
1959 - aktrise ILZE RŪDOLFA
1967 - SKOTS VĪLANDS no STONE TEMPLE PILOTS
1978 - britu vijolniece VANESA MEI (NIKOLSONE)
Rupjie pantiņi (18+)
Agrāk tā bij spēle dīka...
Puisis mulsa,meičs tvīka...
Tagad nu ar pirkstiem strupiem...
Jāķeras pie meičas pupiem...
Puisis mulsa,meičs tvīka...
Tagad nu ar pirkstiem strupiem...
Jāķeras pie meičas pupiem...
Jāņi / Līgo svētki
Es iesviedu baltābolu,
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Jāņu mātes pagalmā,
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.
Ziemassvētki
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Ziemassvētki
Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.
Dzimšanas diena
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazīstu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Kāzas un kāzu jubilejas
To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!
Valsts svētki
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/Kārlis Skalbe/
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/Kārlis Skalbe/
Vārda diena
Savu Vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.
Kāzas un kāzu jubilejas
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā visas dienas
Kā zelta vārpas pilnas līkst.
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst.
Kā zelta vārpas pilnas līkst.
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst.
Jaunais gads
Sniegi snieg un putina,
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki!
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā!
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas.
Bet tās citas - ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās!
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki!
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā!
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas.
Bet tās citas - ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās!
Ziemassvētki
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Ziemassvētki
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Dzimšanas diena
Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Ziemassvētki
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Katrai dienai
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Draudzība
Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!