Vārda dienu 24. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Mudra, Mudris, Rana, Ranāte, Raneta, Ranita, Ranta, Rena, Rēna, Renata, Renāta, Renate, Reneta, Renija, Renijs, Renita, Renta, Rineta, Rinete
Modrīte - Mīl mulsināt, jo vitalitāte un ārdīšanās rada baudu.
Mudrīte - Praktiķe; mīl to, kas uz papīra pierādāms.
1936 - basģitārists BILS VAIMENS, īstajā vārdā Viljams Pērks
1952 - mākslinieks IVARS POIKĀNS
1962 - grafiķis KRISTAPS ĢELZIS
1965 - bobslejists SANDIS PRŪSIS
Vārdu skaidrojumi.
Renāte - Kaislības, skumjas, nedrošība netraucē Renāti būt majestātiskai. Viņas dzīvē ir ari vientulības uzplūdi. Sievišķības varu Renāte saglabā līdz pat mūža pēdējai dienai. Cīnās, lai dzīve nebūtu graboši maznozīmīga. Necieš nevīžību un cūcību. Renātei ir liela tieksme iemīlēt dabu un dzīvnieku pasauli. Tās ir viņas dvīņumāsas. Ja ari rodas rūpes, Renāte atrod minimālākos gājienus, kā tās apsegt ar sirsnības lakatu.Modrīte - Mīl mulsināt, jo vitalitāte un ārdīšanās rada baudu.
Mudrīte - Praktiķe; mīl to, kas uz papīra pierādāms.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules informācijas attīstības diena
24. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1631 - holandiešu zinātnieks ANTONIJS VAN LĒVENHUKS1936 - basģitārists BILS VAIMENS, īstajā vārdā Viljams Pērks
1952 - mākslinieks IVARS POIKĀNS
1962 - grafiķis KRISTAPS ĢELZIS
1965 - bobslejists SANDIS PRŪSIS
Bērniņa piedzimšana
Divas mazas kājiņas tipināt jau sāk,
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai tu uzsmaidi,rokaspretīm sniedz
Ieklausies ko saka tā,visu vērā liec.
Uz taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies
Kad pirmais gadiņš aizritēs,tā vietā otrs stāsies
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai tu uzsmaidi,rokaspretīm sniedz
Ieklausies ko saka tā,visu vērā liec.
Uz taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies
Kad pirmais gadiņš aizritēs,tā vietā otrs stāsies
Izlaidums
Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Jaunais gads
Aizelsusies gove skrien,
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!
/ZB/
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!
/ZB/
Vārda diena
Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti mucas dega,
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Augsta kalna galiņā.
Ciema puiši sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Dzimšanas diena
Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.
Ziemassvētki
Kā ēņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Vārda diena
Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku!
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu es treknu slieku!
Lieldienas
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Rupjie pantiņi (18+)
nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā...
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā...
Kāzas un kāzu jubilejas
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt.
Dzimšanas diena
Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
Ziemassvētki
Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…
Vēlējumi
Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Draudzība
Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Ziemassvētki
Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Skumjās
Sirds mana sitas bez mitas
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Un tik nežēlīgi kaut kas sāp,
Bet tavā vietā man vairs nebūs cita,
Mana sirds pieder tev un tā būs vienmēr...
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vārda diena
Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
/A. Krūklis /
Lieldienas
Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!