Vārda dienu 23. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Daimona, Daimonds, Daimons, Dainars, Dainārs, Dainarts, Dainita, Dainīte, Dainors, Deimonds, Deimons, Jevlampija
Dainis - Pirmais tips. Dzimis diplomāts, godīgs, taisnīgs, visādu jaunu ideju realizētājs. Lūkojas uz dzīvi ar mazliet zobgalīgu fatālismu. Atzīst brīvību itin no visa.- no sievas, draugiem, ienaidniekiem. Otrais tips. Nepaklupušais romantiķis. Mīlestība prot arī ņemt. Indīgi vēršas pret korupciju un viltus praviešiem. Tāpēc dažs labs viņu nemīl.
Dainida - Savas ironijas ledusskapjos cenšas saglabāt svaigu pārākuma izjūtu. Bauda erotiskas jūtas kā ziedoņa rīta vēsmu. Ar vīriešiem mokpilnas atstātības izjūtas. Vēlāk Dainidu pārņem tā vecišķā mīlestība, kas jau vairs nepazīst ne saprātu, ne apdomību un liek viņai zaudēt pēdējo - bailes izskatīties smieklīgai.
1920 - itāļu bērnu grāmatu autors DŽANNI RODARI
1940 - brazīliešu futbolists EDSONS ARANTEŠS DU NASIMNENTU
1968 - žurnāliste, žurnāla “Santa” redaktore UNA MEISTERE
Vārdu skaidrojumi.
Daina - Pirmais tips. Viņai ir skaidrs skatiens uz pasauli; var būt haotiska, taču nekad virspusēja. Dainu nevar iedragāt ne apvainojumi, ne ķengas. Sarežģīta savā stratēģijā. Neizdodama daudz naudas un nedarīdama pāri savam tikumam, panāk, ka viss ap viņu izskatās ārkārtīgi elegants, un tāpēc daina rosina citos skaudību. Vienmēr atsaucas uz «fiksām» idejām. Otrais tips. Nereāla būtne. Šis zemes vērtības viņai nav būtiskas. Dzīvo ar īslaicības izjūtu. Kas, kur, kad - tas šo dainu neinteresē, viņas misija ir strādāt, tas ir nolemtības fascinējums. Daina dzīvo vairāk miglainā misticismā, taču sevi norūda tikpat nežēlīgi kā visgarāko distanču skrējējs.Dainis - Pirmais tips. Dzimis diplomāts, godīgs, taisnīgs, visādu jaunu ideju realizētājs. Lūkojas uz dzīvi ar mazliet zobgalīgu fatālismu. Atzīst brīvību itin no visa.- no sievas, draugiem, ienaidniekiem. Otrais tips. Nepaklupušais romantiķis. Mīlestība prot arī ņemt. Indīgi vēršas pret korupciju un viltus praviešiem. Tāpēc dažs labs viņu nemīl.
Dainida - Savas ironijas ledusskapjos cenšas saglabāt svaigu pārākuma izjūtu. Bauda erotiskas jūtas kā ziedoņa rīta vēsmu. Ar vīriešiem mokpilnas atstātības izjūtas. Vēlāk Dainidu pārņem tā vecišķā mīlestība, kas jau vairs nepazīst ne saprātu, ne apdomību un liek viņai zaudēt pēdējo - bailes izskatīties smieklīgai.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Ungārijas republikas diena
23. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1886 - aktieris un rakstnieks ARVEDS MIHELSONS1920 - itāļu bērnu grāmatu autors DŽANNI RODARI
1940 - brazīliešu futbolists EDSONS ARANTEŠS DU NASIMNENTU
1968 - žurnāliste, žurnāla “Santa” redaktore UNA MEISTERE
Skumjās
Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi...
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi...
Lieldienas
Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas!
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas!
Valentīndiena / Mīlestība
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss - tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Smieklīgie pantiņi
Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja!
Nopirdās un bojā gāja!
Mātes diena
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Mātes diena
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs pa mežu brien
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas?
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas?
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Ziemassvētki
Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Dzimšanas diena
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele kā skaidrs avots vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele kā skaidrs avots vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Lieldienas
Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!
Vēlējumi
Par naudu var iegūt tik maz,
Jo labākās lietas nepārdodas.
Zvaigznes, jūra, saulrieta sārts,
Prieka asara acīs, labs vārds,
Mīļa cilvēka tuvums, pieskāriens kāds -
Lai nepaiet garām guvums šāds.
Jo labākās lietas nepārdodas.
Zvaigznes, jūra, saulrieta sārts,
Prieka asara acīs, labs vārds,
Mīļa cilvēka tuvums, pieskāriens kāds -
Lai nepaiet garām guvums šāds.
Ziemassvētki
Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Lieldienas
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Ziemassvētki
Mežā auga eglīte
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.
Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.
Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!
/Džellija A./
Citām eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojas
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājās,
Kuplaste,-žēl,-aizskrēja
Vieglām, žiglam kājām.
Ko nu darīt pārnesām
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm
Jaungadā kā klājās.
Tagat viss te jauks un skaists
Skujas-smaržo,sveces-laistās,
Tikai vienu teikšu es
Žēl ka vāveres šeit nav!
/Džellija A./
Katrai dienai
Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta.
Dzimšanas diena
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Vārda diena
Šodien tava vārdadiena-
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts!
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts!
Smieklīgie pantiņi
Kā es gribētu būt tev blakus,
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies.
Un pārciest ar tevi laikus trakus.
Bet nebēdā - drīz tiksimies,
Un kopā gultā liksimies.
Jaunais gads
Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu!
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu!
Ziemassvētki
Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
Lieldienas
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!