Vārda dienu 22. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Airida, Arisa, Iraisa, Iresa, Irida, Irisa
Irīda - Labprāt satiktu izlutinātus vīriešus, modes vergus, taču viņai jāsamierinās ar pavisam praktiskiem mietpilsoņiem. Tāpēc vienīgi sapņos Irīda var justies kā septītajās debesīs.
1844 - leģendāra franču aktrise SĀRA BERNĀRA
1875 - komponists EMĪLS DĀRZIŅŠ
1920 - amerikāņu psihologs TIMOTIJS LĪRIJS
1929 - pasaules labākais futbola vārtsargs ĻEVS JAŠINS
1930 - ANTRA LIEDSKALNIŅA
1931 - GUNĀRS ASTRA
1943 - franču aktrise KATRĪNA DENĒVA
1945 - gleznotājs IVARS HEINRIHSONS
1946 - itāļu dziedātājs ROBERTINO LORETI
1949 - Latvijas institūta direktors OJĀRS KALNIŅŠ
1966 - itāļu kinoaktrise VALĒRIJA GOLINO
1968 - ŠAGIJS, īstajā vārdā Orvils Ričards Berels
Vārdu skaidrojumi.
Īrisa - Labprāt mīl būt vaļsirdīga, «kratīt sirdi». Pārspīlēti enerģiskā vēlmē visu izkārtot, izplānot un sasniegt maksimālo sev un saviem tuviniekiem paiet Irisas gadi. Un tikai vēlāk rodas atziņa - kāpēc neļāvu sevi lutināt? Jūtas Irisas dzīvē pazib kā krītoša zvaigzne virs meža tumšā vasaras nakti.Irīda - Labprāt satiktu izlutinātus vīriešus, modes vergus, taču viņai jāsamierinās ar pavisam praktiskiem mietpilsoņiem. Tāpēc vienīgi sapņos Irīda var justies kā septītajās debesīs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Puertoriko veterānu diena
22. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1811 - ungāru komponists FERENCS LISTS1844 - leģendāra franču aktrise SĀRA BERNĀRA
1875 - komponists EMĪLS DĀRZIŅŠ
1920 - amerikāņu psihologs TIMOTIJS LĪRIJS
1929 - pasaules labākais futbola vārtsargs ĻEVS JAŠINS
1930 - ANTRA LIEDSKALNIŅA
1931 - GUNĀRS ASTRA
1943 - franču aktrise KATRĪNA DENĒVA
1945 - gleznotājs IVARS HEINRIHSONS
1946 - itāļu dziedātājs ROBERTINO LORETI
1949 - Latvijas institūta direktors OJĀRS KALNIŅŠ
1966 - itāļu kinoaktrise VALĒRIJA GOLINO
1968 - ŠAGIJS, īstajā vārdā Orvils Ričards Berels
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Ziemassvētki
Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles - svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, -
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
***
Zvaigznes - svecītes debesu eglē -
Dievišķu gaismu pāri mums met,
Svētījot tos, kuri nerimstot meklē
Ceļu, kas dvēseli mūžībā ved.
Kāzas un kāzu jubilejas
Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!
Ziemassvētki
Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Katrai dienai
Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.
Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.
Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?
Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa /
Valentīndiena / Mīlestība
Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.
Lieldienas
No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Rupjie pantiņi (18+)
Ambulancē guļu es
Plāksteris uz pipeles.
Sapņoju ka alus puto
Īstenībā pimpis struto.
Plāksteris uz pipeles.
Sapņoju ka alus puto
Īstenībā pimpis struto.
Lieldienas
Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Rupjie pantiņi (18+)
Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt.
Draudzība
Draudzība ir zelta stīga
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Parausi - vairs nesasiesi
Un ja tomēr sasiet spēsi
Mezglu atsiet nevarēsi.
Lieldienas
Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.
Dzimšanas diena
Tai laimei tici, ko tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi.
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie lai deg kā krāšņi rieti!
Ziemassvētki
Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!
Izlaidums
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
Jaunais gads
Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Valsts svētki
Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Lieldienas
Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Ziemassvētki
Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Draudzība
Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/