Vārda dienu 22. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Airida, Arisa, Iraisa, Iresa, Irida, Irisa
Irīda - Labprāt satiktu izlutinātus vīriešus, modes vergus, taču viņai jāsamierinās ar pavisam praktiskiem mietpilsoņiem. Tāpēc vienīgi sapņos Irīda var justies kā septītajās debesīs.
1844 - leģendāra franču aktrise SĀRA BERNĀRA
1875 - komponists EMĪLS DĀRZIŅŠ
1920 - amerikāņu psihologs TIMOTIJS LĪRIJS
1929 - pasaules labākais futbola vārtsargs ĻEVS JAŠINS
1930 - ANTRA LIEDSKALNIŅA
1931 - GUNĀRS ASTRA
1943 - franču aktrise KATRĪNA DENĒVA
1945 - gleznotājs IVARS HEINRIHSONS
1946 - itāļu dziedātājs ROBERTINO LORETI
1949 - Latvijas institūta direktors OJĀRS KALNIŅŠ
1966 - itāļu kinoaktrise VALĒRIJA GOLINO
1968 - ŠAGIJS, īstajā vārdā Orvils Ričards Berels
Vārdu skaidrojumi.
Īrisa - Labprāt mīl būt vaļsirdīga, «kratīt sirdi». Pārspīlēti enerģiskā vēlmē visu izkārtot, izplānot un sasniegt maksimālo sev un saviem tuviniekiem paiet Irisas gadi. Un tikai vēlāk rodas atziņa - kāpēc neļāvu sevi lutināt? Jūtas Irisas dzīvē pazib kā krītoša zvaigzne virs meža tumšā vasaras nakti.Irīda - Labprāt satiktu izlutinātus vīriešus, modes vergus, taču viņai jāsamierinās ar pavisam praktiskiem mietpilsoņiem. Tāpēc vienīgi sapņos Irīda var justies kā septītajās debesīs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Puertoriko veterānu diena
22. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1811 - ungāru komponists FERENCS LISTS1844 - leģendāra franču aktrise SĀRA BERNĀRA
1875 - komponists EMĪLS DĀRZIŅŠ
1920 - amerikāņu psihologs TIMOTIJS LĪRIJS
1929 - pasaules labākais futbola vārtsargs ĻEVS JAŠINS
1930 - ANTRA LIEDSKALNIŅA
1931 - GUNĀRS ASTRA
1943 - franču aktrise KATRĪNA DENĒVA
1945 - gleznotājs IVARS HEINRIHSONS
1946 - itāļu dziedātājs ROBERTINO LORETI
1949 - Latvijas institūta direktors OJĀRS KALNIŅŠ
1966 - itāļu kinoaktrise VALĒRIJA GOLINO
1968 - ŠAGIJS, īstajā vārdā Orvils Ričards Berels
Ziemassvētki
Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Jaunais gads
Lai Jaunais gads jums laimi nes
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!
Rupjie pantiņi (18+)
Kamēr meža vecim miegs,
Mežā valda seksa prieks!
Eži pisās ļoti glīti,
Āpsis varo rudmiesīti,
Kamēr zaķis alnim bāž,
Lācis vāverīti drāž.
Citi nepisās nemaz,
Meža cūkai ir par maz.
Lapsai noiet neparasti,
Viņa masturbē ar asti!
Viss kā porno pasakā,
Tikai vilks rauj kulakā...
Mežā valda seksa prieks!
Eži pisās ļoti glīti,
Āpsis varo rudmiesīti,
Kamēr zaķis alnim bāž,
Lācis vāverīti drāž.
Citi nepisās nemaz,
Meža cūkai ir par maz.
Lapsai noiet neparasti,
Viņa masturbē ar asti!
Viss kā porno pasakā,
Tikai vilks rauj kulakā...
Ziemassvētki
Lai naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Vārda diena
Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos!
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi svētkos!
Vārda diena
Tāds mazliet kluss un miegā apvārtīts
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts...
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs tev kūka skābā gurķa vietā..
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts...
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs tev kūka skābā gurķa vietā..
Ziemassvētki
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Vārda diena
Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Triecas doma, kurā teikts,
Tas, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.
Dzimšanas diena
Nesteidzies ātri nopietna būt,
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Bērnību otreiz vairs nevar gūt.
Bērnība tik vienreiz zied,
Pasmaida un projām iet.
Rupjie pantiņi (18+)
Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Jaunais gads
Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Dzimšanas diena
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt.
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs ir tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu rindu ierakstīt.
Draudzība
Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.
Jaunais gads
No tālā krievu ciema,
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
kur valda aukstums, bads,
Šurp atvilkusies ziema,
tai līdzi Jaunais gads.
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu dzersi vienu šņabi- Tad būs pavisam labi,
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Bet ja otru virsu rausi- Tad Tu runāsi jau gausi,
Un ja trešo virsū ņemsi- Tad nu gan Tu, draudziņ, vemsi!
Bērniņa piedzimšana
Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.
Izlaidums
Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs)
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs)
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Mātes diena
Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!
Jaunais gads
Zaķīts priecīgs lien no krūma,
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Jāņi / Līgo svētki
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.
Ziemassvētki
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/