Vārda dienu 21. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Severīna, Severins, Severjans, Taida, Taīda, Taisa, Taisija, Taīsija, Ursula, Uršula, Uršule, Uršuļa
Severīns - Ārēji kā liels aisbergs - vēss, sevī liels un stiprs, neievainojami slidens. Rok smagi un taisni. Filozofs un maksimālists.
1906 - latviešu aktieris HERMANIS VAZDIKS
1917 - džeza trompetists “DIZIJS” (Džons Bērkss) DŽILESPĪ
1940 - MANFREDS MANNS, īstajā vārdā Maikls Lubovics
1945 - krievu režisors ŅIKITA MIHALKOVS
1970 - MĀLINA BERGRENA no zviedru grupas ACE OF BASE
Vārdu skaidrojumi.
Urzula - Prot slēgt kompromisu ar ikdienību. Cenšas dzīvot tuva cilvēka aizvējā. Ļaujas pašapmānam un paniski mēģina radīt sakārtotas dzīves iespaidu. Arī izdzīta no skaistās iedomu pasaules mēģina meklēt daiļumu. Ļoti labprāt sazinās ar vēstuļu starpniecību.Severīns - Ārēji kā liels aisbergs - vēss, sevī liels un stiprs, neievainojami slidens. Rok smagi un taisni. Filozofs un maksimālists.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
21. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Argentīnas mātes diena
- Hondurasas armijas diena
21. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1853 - zviedru zinātnieks ALFRĒDS BERNHARDS NOBELS1906 - latviešu aktieris HERMANIS VAZDIKS
1917 - džeza trompetists “DIZIJS” (Džons Bērkss) DŽILESPĪ
1940 - MANFREDS MANNS, īstajā vārdā Maikls Lubovics
1945 - krievu režisors ŅIKITA MIHALKOVS
1970 - MĀLINA BERGRENA no zviedru grupas ACE OF BASE
Bērniņa piedzimšana
Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Draudzība
Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.
Ziemassvētki
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Rupjie pantiņi (18+)
Ātrs kniebiens vairs nav modē,
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Tas ir pārdods krāmu bodē.
Tagad modē jaunais stils
Kniebies kamēr krāniņš zils!
Ziemassvētki
Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Vēlējumi
Lai Tev milestibas pietiek,
Lai veiksme ir ar Tevi.
Nelauj skumjam sevi dzesēt
Esi laimigs katru dienu!
Lai veiksme ir ar Tevi.
Nelauj skumjam sevi dzesēt
Esi laimigs katru dienu!
Smieklīgie pantiņi
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Ziemassvētki
Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Valsts svētki
Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Jaunais gads
Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts.
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts.
Ziemassvētki
Kā egles zaļumu - veselību,
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Kā eglesmirdzumu - mīlestību,
Kā egles gaismu -dzīvesprieku.
Vēlējumi
Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast.
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast.
Ziemassvētki
Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Bērniņa piedzimšana
Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Vārda diena
Ir katrs taisīts savā dienā.
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Viens palagos, cits - svaigā sienā
Un katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai ir tam gods!
Dzimšanas diena
Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Mātes diena
Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Rupjie pantiņi (18+)
Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus
Bērniņa piedzimšana
Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/
Dzimšanas diena
Mazs pumpurs dzīves dārzā plaukst
Un izplaukst mazā sārti baltā ziedā,
Mums visiem gribas zināt, kāds viņš augs,
Būs vēja zieds,vai briedīs augļu briedā.
Un izplaukst mazā sārti baltā ziedā,
Mums visiem gribas zināt, kāds viņš augs,
Būs vēja zieds,vai briedīs augļu briedā.
Lieldienas
Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Kāzas un kāzu jubilejas
Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.
Vēlējumi
Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu,
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni,
bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša,
tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu,
tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi,
kas tev ir pašlaik, ir tādi,
kuri nāk kad tie vajadzīgi,
iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/