Vārda dienu 20. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Leonida, Leonide, Leonids, Leonita, Pelageja
Leonīda - Prāts viņai piekāpjas jūtām. Viņa ir īsts godīguma un kārtīguma apvienojums. Iziet cauri grūtībām klusējot. Vienīgi ar gadiem viņā pieaug ironija un skepse. Sirdi nenes uz delnas. Necieš glaimotājus, kas «pil no tikumības». Ir gādīga namamāte un atsaucīga citu bēdās. Leonīda der biežāk mainīt vidi, lai varētu apliecināt savu spēju iejusties jebkuros apstākļos.
1882 - ungāru izcelsmes amerikāņu aktieris BELA LUGOŠI
1891 - angļu fiziķis, neitrona atklājējs DŽEIMSS ČEDVIKS
1907 - "Radiotehnika" dibinātājs ALEKSANDRS APSĪTIS
1950 - amerikāņu mūziķis TOMS (Tomass Ērls) PETIJS
1958 - dāņu izcelsmes aktieris VIGO MORTENSENS
1971 - amerikāņu repa mūziķis SNOOP DOGGY DOG
1971 - DANIJA MINOGA, austrāliešu dziedātāja un aktrise
Vārdu skaidrojumi.
Leonīds - Gan vitāls, gan pieklājīgs, gan praktisks, gan arī izšķērdīgs. Vārdu «neveiksme» vispār neatzīst. Labprāt sevi akcentē, par grēkāžiem uzskatot citus. Pats sev tuvākais. Liels ideju meklētājs un pārmērīgi tiecas sagrābt, ko var. Leonīds var aizrauties uz īsu laiku, tad atkal iekrist bezdibenī. Viņa būtībā ir kaut kas no Dostojevska filozofijas: laimē, kas riskē, kļūdās, kas mīl. Necenšas lāpīt pasauli un tver mirkli. Leonīdam ir sarežģītas attiecības ar sievietēm. Katrā redz dievināmo, pēc tam šī jūsma pāriet - un atkal pretī smaida jauna saule. Profesijā izcili jutīgs un drosmīgs. Spīvi dedzīgs pret mietpilsoņiem.Leonīda - Prāts viņai piekāpjas jūtām. Viņa ir īsts godīguma un kārtīguma apvienojums. Iziet cauri grūtībām klusējot. Vienīgi ar gadiem viņā pieaug ironija un skepse. Sirdi nenes uz delnas. Necieš glaimotājus, kas «pil no tikumības». Ir gādīga namamāte un atsaucīga citu bēdās. Leonīda der biežāk mainīt vidi, lai varētu apliecināt savu spēju iejusties jebkuros apstākļos.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Gvatemalas revolūcijas diena
- Kenijas armijas diena
20. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1854 - franču dzejnieks ARTŪRS REMBO1882 - ungāru izcelsmes amerikāņu aktieris BELA LUGOŠI
1891 - angļu fiziķis, neitrona atklājējs DŽEIMSS ČEDVIKS
1907 - "Radiotehnika" dibinātājs ALEKSANDRS APSĪTIS
1950 - amerikāņu mūziķis TOMS (Tomass Ērls) PETIJS
1958 - dāņu izcelsmes aktieris VIGO MORTENSENS
1971 - amerikāņu repa mūziķis SNOOP DOGGY DOG
1971 - DANIJA MINOGA, austrāliešu dziedātāja un aktrise
Smieklīgie pantiņi
Visi vēl šo un to,
Es to pašu labāko!
Lai tu pupā pakaries,
Un ar zirni nošaujies!
Es to pašu labāko!
Lai tu pupā pakaries,
Un ar zirni nošaujies!
Vēlējumi
Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Vēlējumi
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Lai darbos veiksme un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk tas, ko gribam sagaidīt.
Vēlējumi
Trīs laimes lai tev mūžam midz:
Saule, ziedi un laba sirds.
Saule, ziedi un laba sirds.
Lieldienas
Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.
Ziemassvētki
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !
Ziemassvētki
Vectētiņš ar bērnu saimi
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante šķūrē ķekatās.
Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante šķūrē ķekatās.
Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.
Katrai dienai
Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.
Mātes diena
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Rupjie pantiņi (18+)
Šodien jūtos sērīgi -
Pisties gribas zverīgi,
Būtu labi ja tu prastu
Pežu atsūtīt pa pastu.
Pisties gribas zverīgi,
Būtu labi ja tu prastu
Pežu atsūtīt pa pastu.
Rupjie pantiņi (18+)
Klusa nakts, svēta nakts,
kūtī notiek dzimumakts.
kūtī notiek dzimumakts.
Valentīndiena / Mīlestība
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
Rupjie pantiņi (18+)
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Lieldienas
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Jaunais gads
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs!
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Jau pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Dzimšanas diena
Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij - tā vislabāk zinās,
Kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij - tā vislabāk zinās,
Kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Jāņi / Līgo svētki
Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās tas,
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Dzimšanas diena
Lai tavā mūžā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Jāņi / Līgo svētki
Alus kausi - Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači - jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās !
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači - jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās !