Vārda dienu 16. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Daido, Daidze, Daiens, Daigars, Daigone, Daigonis, Daija, Dilans, Dinara, Dināra, Dinards, Dinars, Dineta, Dinijs, Dinnija
Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
Vārdu skaidrojumi.
Daiga - Ministri kā gaiļi uzlec, nolec no laktas, bet Daiga arvien paliek smaidoša savā vietā. Neizsamist, ja pirmie kucēni jāslīcina. Vienmēr kur traucas. Māk būt valodīga un laipna. Ļauj brīvi visiem vējiem un plūsmām šalkot sev pāri. Centība dod panākumus. Dažkārt viņa mīlestību izdomā pati, tāpēc tā ir jo spēcīgāka.Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
16. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules pārtikas diena
- Priekšnieka diena
1958. gadā amerikāņu sekretāre ierosināja jaunus svētkus - šefa dienu. 1962. gadā Ilionoisas gubernātors oficiāli apstiprināja šos svētkus.
16. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1854 - īru rakstnieks un dzejnieks OSKARS VAILDS1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Rupjie pantiņi (18+)
Es gribu,lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups!
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos,lai tava mēlīte samitrina mani
Tā,lai es kūstu-tavs Čupa-čups!
Jaunais gads
Kaut mazliet sāp, bet gads ir garām.
Un tomēr gaiši - Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk.
Un tomēr gaiši - Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk.
Ziemassvētki
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten's nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten's skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!
Jāņi / Līgo svētki
Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met
Lieldienas
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
8. marts
Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete - tu skaistākā starp puķēm —
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Valentīndiena / Mīlestība
Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
Ziemassvētki
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Draudzība
Atceries visas skaistās dienas,
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Atceries priekus, bēdas nevienas,
Atmiņas paliek, tās nezūd nekad,
Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
1. septembris
Lai Tev katra skolas diena
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!
Dzimšanas diena
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!
Vārda diena
No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Mātes diena
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Lieldienas
Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Smieklīgie pantiņi
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Ziemassvētki
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Izlaidums
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
Vēlējumi
Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Ziemassvētki
Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri.
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri.