Vārda dienu 16. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Daido, Daidze, Daiens, Daigars, Daigone, Daigonis, Daija, Dilans, Dinara, Dināra, Dinards, Dinars, Dineta, Dinijs, Dinnija
Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
Vārdu skaidrojumi.
Daiga - Ministri kā gaiļi uzlec, nolec no laktas, bet Daiga arvien paliek smaidoša savā vietā. Neizsamist, ja pirmie kucēni jāslīcina. Vienmēr kur traucas. Māk būt valodīga un laipna. Ļauj brīvi visiem vējiem un plūsmām šalkot sev pāri. Centība dod panākumus. Dažkārt viņa mīlestību izdomā pati, tāpēc tā ir jo spēcīgāka.Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
16. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules pārtikas diena
- Priekšnieka diena
1958. gadā amerikāņu sekretāre ierosināja jaunus svētkus - šefa dienu. 1962. gadā Ilionoisas gubernātors oficiāli apstiprināja šos svētkus.
16. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1854 - īru rakstnieks un dzejnieks OSKARS VAILDS1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Valsts svētki
Uz šīs planētas maz mums ir dots-
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
tāda sērīte vien gar krastu,
un tomēr pat debesīs, brāli latvieti,
mēs neko labāku neatrastu.
Uz šīs sērītes daudz mums ir dots -
Daugava, Gaiziņš un jūra...
Nē, pasaules drūzmā mēs nestāvam
ar cepuri rokās aiz stūra.
Kamēr idejai vajadzēs strēlniekus,
kamēr zeme pēc arāja tieksies,
tikmēr ne grasim, ne pātagai
latvietis nenolieksies.
Uz šauras piejūras sērītes
stipras rudzu dvēseles sēsim
un mūžu pa mūžam - latvieti!-
uz šīs sērītes iesērēsim.
Vēlējumi
Šo kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Valentīndiena / Mīlestība
Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!
Katrai dienai
Savāc sauju pie saujas -
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Kalns pacelsies augstu,
Pieliec lāsi pie lāses -
Būs jūra plaša.
Tāpēc pasaulei vajag tevis paša
Un vajaga tavu plaukstu.
Ziemassvētki
Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Un stāstīts tik daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.
Lieldienas
Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.
Bērniņa piedzimšana
Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Lieldienas
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Rupjie pantiņi (18+)
Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic
Lieldienas
Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Lieldienas
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Jāņi / Līgo svētki
Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!
Dzimšanas diena
Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet,Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Skumjās
Tik ļoti sāp, ja tevis nav man blakus
Un zinu, ka nekas vairs nebūs tā, kā agrāk,
Es vēlos satikt tevi, ko lai vēl es saku
Bet zinu - sniegs jau aizpūtis ir taku...
Un zinu, ka nekas vairs nebūs tā, kā agrāk,
Es vēlos satikt tevi, ko lai vēl es saku
Bet zinu - sniegs jau aizpūtis ir taku...
Ziemassvētki
Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Kāzas un kāzu jubilejas
Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Ziemassvētki
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Izlaidums
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Katrai dienai
Ak, cik mūsu laiks ir īss -
Smilgas skarā rasa trīs...
Ak, cik mūsu laiks ir garš -
Vēl un vēl būs pavasars.
Varbūt tālē aizvīsies kāds stars,
Kuru laiks vēl ilgi neaizskars?
Smilgas skarā rasa trīs...
Ak, cik mūsu laiks ir garš -
Vēl un vēl būs pavasars.
Varbūt tālē aizvīsies kāds stars,
Kuru laiks vēl ilgi neaizskars?