Vārda dienu 16. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Daido, Daidze, Daiens, Daigars, Daigone, Daigonis, Daija, Dilans, Dinara, Dināra, Dinards, Dinars, Dineta, Dinijs, Dinnija
Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
Vārdu skaidrojumi.
Daiga - Ministri kā gaiļi uzlec, nolec no laktas, bet Daiga arvien paliek smaidoša savā vietā. Neizsamist, ja pirmie kucēni jāslīcina. Vienmēr kur traucas. Māk būt valodīga un laipna. Ļauj brīvi visiem vējiem un plūsmām šalkot sev pāri. Centība dod panākumus. Dažkārt viņa mīlestību izdomā pati, tāpēc tā ir jo spēcīgāka.Dinija - Nebaidās ne no kā. Ar savām dīvainībām pievelk cilvēkus. Tas vairo Dinijas pašapziņu. Taču dzīves stils ir nepiespiests un rotaļīgs. Var būt arī tā, ka Dinija satiek partneri, kurš viņai ir tik tāls kā tuksnesis.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
16. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Pasaules pārtikas diena
- Priekšnieka diena
1958. gadā amerikāņu sekretāre ierosināja jaunus svētkus - šefa dienu. 1962. gadā Ilionoisas gubernātors oficiāli apstiprināja šos svētkus.
16. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1854 - īru rakstnieks un dzejnieks OSKARS VAILDS1864 - rakstnieks un valodnieks FRANCIS TRASUNS
1888 - amerikāņu dramaturgs JŪDŽINS O’NĪLS
1925 - angļu kinoaktrise, “miss Mārpla” ANDŽELA LANSBERIJA
1927 - vācu rakstnieks GINTERS GRASS
1938 - VELVET UNDERGROUND dziedātāja NIKO
1958 - aktieris TIMS ROBINSS
1962 - FLĪ no RED HOT CHILI PEPPERS
1968 - rokgrupas MUMIJ TROĻ līderis IĻJA LAGUTENKO
1974 - kanādiešu hokejists POLS KARIJA
1. septembris
Skolas gadus lieci vērā,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo
Atpakaļ vairs nenāks tie!
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo
Atpakaļ vairs nenāks tie!
Ziemassvētki
Kā laimes asaras baltas
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.
/A. Skujiņa/
Ziemassvētki
Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vēlējumi
Lai vienmēr ir ko citiem dot,
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ
Nav it nekā no sevis žēl.
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ
Nav it nekā no sevis žēl.
Katrai dienai
Zālē čīgā sienāzītis,
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks!
Vienmēr jautrais vijolnieks.
Šogad skaista vasariņa,
Tāpēc viņam prieks!
Smieklīgie pantiņi
Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja!
Nopirdās un bojā gāja!
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Dzimšanas diena
Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Valentīndiena / Mīlestība
debesu spoguļos
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!
Valsts svētki
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/Velta Toma/
Draudzība
Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.
Vēlējumi
Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Vārda diena
Vārda diena siventiņam,
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?
Valsts svētki
Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Katrai dienai
Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt!
Ziemassvētki
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Vārda diena
Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.
Rupjie pantiņi (18+)
Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode pierē duncisi nierā
Visis bērni kauc!!!
Teroristi brauc
Lode pierē duncisi nierā
Visis bērni kauc!!!
Valentīndiena / Mīlestība
Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Smieklīgie pantiņi
Lai tā krīze iet vien pupās,
Mums galdā likts būs kupāts.
Treknie kāposti un zirņi,
Badu aizdzīs viens un divi.
Mums galdā likts būs kupāts.
Treknie kāposti un zirņi,
Badu aizdzīs viens un divi.
Smieklīgie pantiņi
Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!