Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Ziemassvētki
Lai salatēvs ar savu maisu
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!
Nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju tu liec,
Un ātri, ātri projām triec!
Izlaidums
Ar ticību brīnumam
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Pasaulē ieej kā pļavā,
Un kļūsti par biti,
Kam augstākā dievība – zieds!
Jo ticība brīnumam –
Vienīgā asinsrite,
Kas liek virsotnēm
Sevis tapšanā iet.
/K.Apšukrūma/
Vārda diena
No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Lieldienas
Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Vārda diena
Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības!
1. septembris
Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm.
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm.
Ziemassvētki
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!
Izlaidums
Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!
Lieldienas
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Rupjie pantiņi (18+)
Kaķīts mans, kaķīts mans,
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Melns, ar trijām kajiņām,
Galvas nav, astes nav,
Kaķits, nevar pateikt ŅAU.
Lieldienas
šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
Mātes diena
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man..........
Jaunais gads
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tie, ko gribas sagaidīt !
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks,
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tie, ko gribas sagaidīt !
Smieklīgie pantiņi
Nevaru brokastot,jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Vēlējumi
Šajā dienā sveicam Tevi,
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/
Rūpējies par mums un sevi.
Paldies par to ko devi,
Tā uz priekšu -
Un cīnies par mums un sevi.
/I.Zaļuma/
Lieldienas
Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Dzimšanas diena
Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.
Jāņi / Līgo svētki
Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Kāzas un kāzu jubilejas
Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Vārda diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Dzimšanas diena
Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana.
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana.
Ziemassvētki
Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!