15. Oktobrī vārda dienu svin


Eda
Hedviga
Helvijs

Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita

Vārdu skaidrojumi.

Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties sa­vas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.

Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs vi­ņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lē­cieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos noti­kumos.

Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acu­mirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
    1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.

15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Dzimšanas diena Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Aizelsusies gove skrien,
Acis vien no pieres lien.
Tā nav govs, tas tak vērsis!
Tīģeris tūlīt to plēsīs!

/ZB/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es rakstīju smiltīs
vārdu pēc vārda-
no katra drauga,
un izdzēsu, lai
sveši skati tos
neierauga.
Es rakstīju smiltīs,
lai Dievs to redz
un pāri jums visiem
savu svētību sedz.
Es rakstīju smiltīs
klusā jūrmalā
un domāju, ko
Jēzus reiz tā
rakstīja smiltīs
ļaužu pūlī pilsētā Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Til baltu kā ziemas sniegu,
Tik siltu kā saules dienu,
Lai rūķīši atnes jums prieku,
Kas svētkos nekad nav par lieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Salatētis rāja Rūdi,
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
"Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nedod savus skūpstus visiem,
Paturi priekš tā,
Kas prasa visu vai nekā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ir tumša, tumša nakts.
Pa sienu rāpo blakts.
Un es ar čibu - plaktc,
Un nava vairāk blakts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mīļo salavecīti,
Iededz vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tik nevajag veltīgi domāt
Par to, kas varēja būt...
Sirds pilna gāju steigas -
Kas sasniegts, šķiet mazs.
Ir allaž sākums, ne beigas:
Ejot atvirzās robežas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.

/A. Čaks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Spogulis šorīt man trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, acis līdz zodam,
Jādomā Jaunais gads sagaidīts godam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nevienam tāda "boze"
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu